Luijs XVI

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Luijs XVI
Louis XVI
LouisXVI-France1.jpg
  • Francijas un Navarras karalis
  • franču karalis
1774. gada 10. maijs — 1792. gada 21. septembris
Kronēšana 1775. gada 11. jūnijs
Priekštecis Luijs XV
Pēctecis

Monarhija atcelta

Napoleons I. Francijas imperators (1804—1814; 1815)
Pilnais vārds Francijas Luijs Ogists
Dzimis 1754. gada 23. augustā
Versaļas pils, Francijas karaliste
(Karogs: Francija Francija)
Miris 1793. gada 21. janvārī (38 gadu vecumā)
Revolūcijas laukums, Parīze, Karogs: Francija Francija
(Konkordijas laukums)
Apglabāts 1815. gada 21. janvāris
Sendenī bazilika, Parīze
Dzīvesbiedre Marija Antuanete
Bērni
Dinastija Burbonu dinastija
Tēvs Francijas dofins Luijs
Māte Saksijas Marija Jozefa
Reliģija katolisms
Paraksts Signature of Louis XVI.svg

Luijs XVI (franču: Louis XVI; Luijs-Ogists dzimis 1754. gada 23. augustā, miris 1793. gada 21. janvārī) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774. gada līdz 1791. gadam, pēc tam — Franču karalis (roi des Français, 1791—1792). 1793. gada 21. janvārī giljotinēts Franču revolūcijas laikā. Viņš ir vienīgais Francijas karalis, kam ticis izpildīts nāvessods.

Jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francijas un Navarras karalistes ģerbonis
Luija XVI nāvessods

Luijs-Ogists dzimis karaļa Luija XV vienīgā dēla Luija-Ferdinanda un Saksijas kūrfirsta un Polijas-Lietuvas ūnijas karaļa Augusta III meitas Marijas-Jozefas ģimenē. 19. gadsimta Francijas karaļu Luija XVIII un Šarla X vecākais brālis.

Luijs-Ogists nebija vecākais dēls, un par troņmantinieku kļuva 1765. gada 20. decembrī, 11 gadu vecumā, pēc vecākā brāļa un tēva nāves no tuberkulozes. 1767. gada 13. martā no tuberkulozes mirst arī māte. Atbilstoši Francijas politiskajām interesēm un jaunajai aliansei ar Svētās Romas impērijas valdniekiem, Austrijas Habsburgiem, Luijs 15 gadu vecumā apprecēja austriešu valdnieces Marijas Terēzes 14 gadus veco meitu Mariju Antuaneti. Tā kā impērija un austrieši bija seni franču ienaidnieki, tad Marija Antuanete jau no paša sākuma bija nepopulāra. Papildus tam, viņa tērēja lielus līdzekļus azartspēlēm, izklaidēm un dārglietām.[1]

Varas gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luijs XIV tronī kāpa 19 gadu vecumā. Absolūtajā monarhijā, kas balstījās uz karaļa autoritāti, pie varas nonāca jaunietis, kas bija labs un izglītots cilvēks, taču nepiemērots tām problēmām, kas bija jārisina Francijai. Par labu Luijam liecina arī tas, ka pretēji Franču revolūcijas laikā izplatītajām daudzajām baumām par karaļa asiņainajiem plāniem un sankilotu pūļa histērijām, viņš nekad nevērsa armiju pret tautu, vai Ģenerālštatu deputātiem, kas grāva viņa varu.

Lai vājinātu Septiņgadu karā uzvarējušās Lielbritānijas koloniālo impēriju, no 1776. gada Luijs XVI aktīvi atbalstīja ASV Neatkarības karu. Sākot valdīšanu, Apgaismības ideju ietekmē sāka vairākas reformas, kur mērķis bija uzlabot valsts finanses un veicināt ekonomikas attīstību, tomēr aristokrātijas un garīdzniecības pretestība neļāva tās īstenot, kas bija viens no Franču revolūcijas iemesliem. Meklējot risinājumu nodokļu reformas ieviešanai, Luijs XVI piekrīt Ģenerālštatu sasaukšanai 1789. gada 5. maijā. Tas aizsāka Franču revolūciju, mobilizēja Francijas zemākās un vidusšķiras un jau 14. jūlijā noveda pie Bastīlijas ieņemšanas.

Atbilstoši Nacionālās Satversmes sapulces izstrādātajai konstitūcijai, kuru karalis apstiprināja 1791. gada septembrī, Francijā tika ieviesta konstitucionālā monarhija, kurā Luijam XVI tika atstātas ceremoniālas funkcijas un armijas virspavēlniecība. Tomēr pēc karaļa ģimenes bēgšanas uz Varennu 1791. gada 20. jūnijā, ticība karalim tika iedragāta un viņa ietekme bija vēl vājāka, nekā konstitūcijā noteikts.

Pēc Tiljerī pils ieņemšana 1792. gada 10. augustā Francijas Likumdošanas sapulce aptur karaļa pilnvaras, 13. augustā karaļa ģimeni iesloga. 21. septembrī jaunais Nacionālais konvents atceļ monarhiju un pasludina Francijas republikas izveidošanu. Pēc īsa tiesas procesa, Nacionālais konvents nobalso par nāvessodu gāztajam karalim, un to publiski izpilda 21. janvārī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]