Pāriet uz saturu

Francisks Skarina

Vikipēdijas lapa
Francisks Skarina 1517. gadā

Francisks Skarina (baltkrievu: Францыск Скарына; dzimis ap 1490. gadu, miris 1552. gada 29. janvārī) bija baltkrievu apgaismotājs, ārsts un grāmatniecības pamatlicējs. Viens no pirmajiem grāmatu iespiedējiem Austrumeiropā, licis pamatus baltkrievu valodas attīstībai.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Skarina piedzima turīga tirgotāja ģimenē Polockā, kas tobrīd bija Lietuvas lielkņazistes tirdzniecības un rūpniecības centrs. Precīzs dzimšanas gads nav zināms, vien nosakāms, ka Skarinam bija 14 gadi, kad viņš sāka studēt Jagaiļa universitātē Krakovā 1504. gadā. Viņš to absolvēja 1506. gadā, iegūstot bakalaura grādu mākslā.[1] 1514. gadā, nokārtojot visus vajadzīgos pārbaudījumus, viņš ieguva doktora grādu medicīnā Padujas universitātē Itālijā.[2]

1517. gadā Skarina nodibināja tipogrāfiju Prāgā, bet 1520. gadā — Viļņā, kas bija pirmā Baltijā.[3]

Ieguldījums baltkrievu kultūras un valodas attīstībā

[labot | labot pirmkodu]

Francisks Skarina ieņem nozīmīgu vietu baltkrievu kultūras vēsturē un tiek uzskatīts par vienu no agrīnās baltkrievu rakstniecības un grāmatniecības tradīcijas pamatlicējiem. Viņa darbība bija saistīta ar grāmatu iespiešanas ieviešanu austrumslāvu kultūras telpā un reliģisko tekstu padarīšanu pieejamāku plašākam lasītāju lokam.

1517. gadā Prāgā Skarina sāka iespiest Bībeles grāmatas, izmantojot baznīcslāvu valodu, kurā bija ievērojams vietējās rutēņu rakstu valodas leksikas un gramatisko īpatnību slānis. Šī valoda bija cieši saistīta ar Lietuvas dižkunigaitijas austrumslāvu rakstniecības tradīciju un tiek uzskatīta par vienu no vēsturiskajiem avotiem, kas ietekmēja vēlākās baltkrievu literārās valodas attīstību.

Skalinas izdevumiem bija raksturīgi arī paša autora priekšvārdi un pēcvārdi, kuros reliģiskais saturs tika papildināts ar izglītojošiem, morāliem un humānisma motīviem. Tajos sastopamas vietējās valodas formas un izteicieni, kas padarīja tekstus saprotamākus tā laika Lietuvas dižkunigaitijas austrumslāvu iedzīvotājiem.

Mazo ceļojumu grāmatu

1522. gadā Viļņā Skarina izdeva Mazo ceļojumu grāmatu (Малая падарожная кніжка), bet 1525. gadā — Apustuli (Апостал). Šie izdevumi bija vieni no pirmajiem iespieddarbiem Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā un būtiski sekmēja grāmatniecības, lasītprasmes un rakstītās kultūras attīstību.

Baltkrievu kultūras tradīcijā Skarina vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālās kultūras simboliem. Īpaši 19. un 20. gadsimtā, veidojoties modernajai baltkrievu nacionālajai identitātei, viņa darbība tika interpretēta kā agrīns piemērs vietējās rakstu valodas, izglītības un kultūras patstāvības attīstībai. Vienlaikus historiogrāfijā par viņa darbu valodisko klasifikāciju pastāv atšķirīgas interpretācijas, jo 16. gadsimta rutēņu rakstu valodu nevar tieši identificēt ar mūsdienu baltkrievu valodu.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Г. Галенчанка. Скарына, Францыск // Энцыклапедыя ВКЛ, т.3, Мінск, 2007, с. 576.
  2. ↑ "Francisko Skoryna V Dile Ceskych Slavist",Frantiska Sokolova,Norodni Knihovna v Praze, Prague, 1992, ISBN 80-7050-183-3 Nepareizs ISBN
  3. ↑ Skarina Francisks, letonika.lv. Atjaunināts: 2015. gada 1. aprīlī.