Francisks Skarina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Francisks Skarina 1517. gadā

Francisks Skarina (baltkrievu: Францыск Скарына; dzimis ap 1490. gadu, miris 1552. gada 29. janvārī) bija baltkrievu apgaismotājs, ārsts un grāmatniecības pamatlicējs. Viens no pirmajiem grāmatu iespiedējiem Austrumeiropā, licis pamatus baltkrievu valodas attīstībai.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skarina piedzima turīga tirgotāja ģimenē Polockā, kas tobrīd bija Lietuvas lielkņazistes tirdzniecības un rūpniecības centrs. Precīzs dzimšanas gads nav zināms, vien nosakāms, ka Skarinam bija 14 gadi, kad viņš sāka studēt Jagaiļa universitātē Krakovā 1504. gadā. Viņš to absolvēja 1506. gadā, iegūstot bakalaura grādu mākslā.[1] 1514. gadā, nokārtojot visus vajadzīgos pārbaudījumus, viņš ieguva doktora grādu medicīnā Padujas universitātē Itālijā.[2]

1517. gadā Skarina nodibināja tipogrāfiju Prāgā, bet 1520. gadā — Viļņā, kas bija pirmā Baltijā.[3]

Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Г. Галенчанка. Скарына, Францыск // Энцыклапедыя ВКЛ, т.3, Мінск, 2007, с. 576.
  2. "Francisko Skoryna V Dile Ceskych Slavist",Frantiska Sokolova,Norodni Knihovna v Praze, Prague, 1992, ISBN 80-7050-183-3 Nepareizs ISBN
  3. Skarina Francisks, letonika.lv. Atjaunināts: 2015. gada 1. aprīlī.