Freija

Freiju nolaupījuši milži (Artūra Rakema ilustrācija, 1910)

Freija (senskandināvu: Freyja — 'kundze') senskandināvu mitoloģijā ir auglības, kā arī mīlas un skaistuma dieviete. Freiju saista arī ar dzimumattiecībām, karu, pareģojumiem utt. Sākotnēji Freija pieder pie vāniem, taču pēc tam nonāk pie āsiem.

Freija veic arī valkīras funkcijas — viņa kopā ar Odinu izlemj, kurus karavīrus uzņemt Valhallā (šo funkciju Freija pārņēmusi no Frigas, Odina sievas).

Pastāv uzskats, ka Freija un Friga varētu būt viena un tā pati dieviete, taču ticami, ka tās ir atsevišķas dievietes, kas noteiktos periodos daļēji saplūdušas vienā.

Freiju bieži iekāro gan citi dievi, gan rūķi un jotuni. Šis motīvs ir pamatā daudziem mītiem.

Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem

Freija ir Freira māsa un Njorda un Skadi meita. Saskaņā ar Snorres Sturlusona Edu Freijas vīrs ir Ods, kurš bieži dodas tālos ceļojumos. Freija dodas viņu meklēt (katrā vietā pieņemdama savu vārdu) un neatradusi raud. Viņas asaras pārvēršas "caurspīdīgā zeltā" jeb dzintarā. Freijai un Odam ir divas meitas — Hnosa un Gersimi.

Freijas atribūti

Freijas atribūti ir apmetnis no vanaga vai ērgļa spalvām (tas ļauj viņai pārvērsties par jebkuru putnu), cvergu darinātā kaklarota Brisingamena (to izgatavoja četri rūķi, kas vēlējās katrs ar viņu kopā pavadīt nakti, kam Freija arī galu galā piekrita; pēc tam Odina uzdevumā kaklarotu nolaupīja Loki, un Odins par to prasīja to pašu samaksu). Freija atkarībā no gadījuma pārvietojas kaķu vilktā pajūgā (kaķi ir lauvu lielumā) vai (dodoties kaujās) uz kaujas mežakuiļa Hildisvina.

Freijas pils Asgardā ir Folkvanga (tajā viņa apmetusies Sesrumnirā).