Gēvjona
Izskats
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Gēvjona" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Gēvjona (senskandināvu: Gefjun — 'devēja') senskandināvu mitoloģijā ir jaunavu un tikumības, kā arī auglības dieviete. Meitenes, kuras mira kā jaunavas, kļuva par viņas pavadonēm. Gēvjona tiek uzskatīta gan par āsu, gan vānu dievieti. Viņa ir Odina dēla Skjelda sieva.
Mīts par Zēlandes rašanos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reiz Odins sūtījis Gēvjonu uz ziemeļiem meklēt zemi. Zviedru karalis Gilvi viņai ļāvis paņemt tik daudz zemes, cik viņa spēs apart ar četriem vēršiem vienā diennaktī. Gēvjona pārvērtusi par vēršiem savus četrus dēlus, kas viņai piedzimuši no milža, un tā no Zviedrijas ieguvusi Zēlandi, ko ievilkusi jūrā. Odins viņai pēc šī notikuma par vīru devis savu dēlu Skjeldu, un no viņiem radusies dāņu karaļu Skjeldungu dinastija.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gēvjona |
|