Pāriet uz saturu

Gēvjona

Vikipēdijas lapa
Gēvjonas strūklaka Čērčila parkā Kopenhāgenā, Dānijā.

Gēvjona (senskandināvu: Gefjun — 'devēja') senskandināvu mitoloģijā ir jaunavu un tikumības, kā arī auglības dieviete. Meitenes, kuras mira kā jaunavas, kļuva par viņas pavadonēm. Gēvjona tiek uzskatīta gan par āsu, gan vānu dievieti. Viņa ir Odina dēla Skjelda sieva.

Mīts par Zēlandes rašanos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reiz Odins sūtījis Gēvjonu uz ziemeļiem meklēt zemi. Zviedru karalis Gilvi viņai ļāvis paņemt tik daudz zemes, cik viņa spēs apart ar četriem vēršiem vienā diennaktī. Gēvjona pārvērtusi par vēršiem savus četrus dēlus, kas viņai piedzimuši no milža, un tā no Zviedrijas ieguvusi Zēlandi, ko ievilkusi jūrā. Odins viņai pēc šī notikuma par vīru devis savu dēlu Skjeldu, un no viņiem radusies dāņu karaļu Skjeldungu dinastija.