Pāriet uz saturu

Valhalla

Vikipēdijas lapa
Valhalla (Maksa Briknera attēls, 1896).

Valhalla (senskandināvu: Valhǫll) senskandināvu mitoloģijā ir viena no Odina pilīm Asgardā. Tajā mitinās einheriji — kaujās kritušie varoņi, kurus izvēlas valkīras. Uz Valhallu dodas tikai daļa mirušo (citi nokļūst Hēlā, Nīflheimā, Ēgira namā utt. — atkarībā no nāves veida). Valhallā einherijus sagaida Odina dēli Hermods un Brāgi.

Valhallai ir 540 durvis (pa katrām Ragnarokā izsoļos 800 einheriju), sienas no šķēpiem, jumts no vairogiem un soli, ko sedz krūšu bruņas. Bez einherijiem un valkīrām Valhallā mitinās arī gailis Gullinkambi, kurš paziņos par Ragnaroka sākumu.

Valhallā einheriji (kuriem Odina pusē būs jācīnās Ragnaroka kaujā) katru dienu apbruņojas kaujai un piedalās vingrināšanās cīņā, pēc kuras tiek atdzīvināti un atgriežas Valhallā, kur mielojas ar mežakuiļa gaļu un dzer kazas Heidrūnas pienu.