Frenks Viljamss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frenks Viljamss
Frank Williams
Frenks Viljamss 2011. gadā
Frenks Viljamss 2011. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1942. gada 16. aprīlī (78 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Sautšīldsa, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis
Dzīvesbiedre Virdžīnija Berija (1974—2013)
Bērni 3, t.sk. Klēra Viljamsa

Frenks Viljamss Vikikrātuvē

Sers Frānsiss Ouens Gārbots Viljamss (angļu: Sir Francis Owen Garbatt Williams; dzimis 1942. gada 15. aprīlī), pazīstams kā Frenks Viljamss (angļu: Frank Williams) ir Apvienotās Karalistes uzņēmējs. Viņš ir Formula 1 autosacīkšu komandu Frank Williams Racing Cars un Williams Grand Prix Engineering dibinātājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frenks Viljamss sākotnēji autosacīkstēs piedalījās kā braucējs un mehāniķis. Naudas līdzekļus viņš guva strādājot par ceļojošu pārtikas pārdevēju. 1966. gadā viņš dibināja Frank Williams Racing Cars autosacīkšu komandu. Tā vairākus gadus piedalījās Formula 2 un Formula 3 sacīkstēs. Pēc tam, kad Viljamss iegādājās vecu Brabham šasiju, braucējs Pīrss Karidžs ar to varēja piedalīties vairākās Formula 1 sacīkstēs, un 1969. gadā divreiz izcīnīja otro vietu.[1]

Tā kā Viljamsam sāka trūkt naudas, viņš cerēja saņemt finansiālu atbalstu no cigarešu ražotāja Marlboro un autoražotāja Iso. Ar to nepietika, tādēļ 1976. gadā komanda tika pārdota naftas magnātam Volteram Vulfam. Lai gan komanda turpināja pastāvēt, tā vairs nepiederēja Viljamsam, un 1977. gadā viņš kopā ar vienu no saviem ilglaicīgajiem darbiniekiem, inženieri Patriku Hedu, pameta komandu. Viņi iegādājās vecu paklāju ražotni Didkotā (Oksfordšīra) un dibināja Williams Grand Prix Engineering (saīsināti — Williams) komandu. Klejs Regaconi 1979. gadā izcīnīja komandas pirmo uzvaru 1979. gadā, bet 1980. gadā Alans Džonss kļuva par pirmo Williams braucēju, kas uzvarēja Formula 1 pasaules čempionātā.

Turpmākajos gados Williams turpināja būt viena no vadošajām Formula 1 komandām. No 1981. līdz 1997. gadam tās braucēji sešas reizes kļuva par pasaules čempioniem, un komanda astoņas reizes uzvarēja Konstruktoru kausā. 2012. gada martā Viljamss aizgāja no Williams valdes, savā vietā izvirzot meitu Klēru.[2] Viljamss formāli turpināja būt komandas vadītājs, taču no 2013. gada Klēra kā vadītāja vietniece faktiski pildīja vadītāja pienākumus. 2020. gadā Viljamsu ģimene pārdeva savas daļas Williams komandā, un septembrī pārtrauca savu darbību tajā.[3]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frenks Viljamss 1967. gadā iepazinās ar Virdžīniju Beriju (angļu: Virginia Berry), un 1974. gadā viņi apprecējās.[4] Laulībā piedzima divi dēli — Džonatans un Džeimijs, kā arī meita Klēra, kura vēlāk kļuva par Williams sacīkšu komandas vadītāja vietnieci. Virdžīnijai 2010. gadā tika atklāts vēzis, un viņa 2013. gadā nomira 66 gadu vecumā.[4]

Pēc autoavārijas Francijā, 1986. gada martā Viljamss ir daļēji paralizēts. Viņš ar īrētu auto brauca no Pola Rikāra trases uz lidostu Nicā. Viljamsa auto kļuva nevadāms un apvēlās. Tā kā viņš nebija piesprādzējies, viņš ietriecās jumtā, kas izraisīja mugurkaula bojājumus. Kopš tā laika Viljamss lieto ratiņkrēslu.[1]

1987. gadā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II piešķīra Viljamsam Britu impērijas Komandiera ordeni (CBE),[5] un 1999. gadā iecēla viņu bruņinieku kārtā.[6] Par darbu ar Renault dzinējiem viņš kļuva par Francijas Goda Leģiona ordeņa kavalieri.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Sir Frank Williams (angliski)». grandprix.com. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  2. «Sir Frank Williams steps down from the Williams team board (angliski)». BBC Sport. 2012. gada 2. martā. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  3. «Williams family to step aside from running of the team after Italian GP (angliski)». formula1.com. 2020. gada 3. septembrī. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  4. 4,0 4,1 Joe Saward. «Ginny Williams 1946 – 2013 (angliski)». JoeblogsF1. Joe Saward. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  5. «No. 50764 (angliski)». The London Gazette (Supplement). 1986. gada 31. decembrī. 9. lpp. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  6. «No. 55354 (angliski)». The London Gazette (Supplement). 1998. gada 31. decembrī. 2. lpp. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.