F1 čempionu saraksts

Formula 1

Pašreizējā sezona
2022. gada F1 sezona
Saistītie raksti
Sacīkšu karogi
Saraksti
Čempioni Vicečempioni Konstruktoru kausa ieguvēji Punktu skaitīšanas sistēmas Grand Prix Trases Nāvējošās avārijas
Rekordi
Piloti Komandas Riepas un sacīkstes
Organizācijas
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA)

Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.^{[P 1]}

Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.^[1]^[2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.^[1]^[3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir britu pilots Luiss Hamiltons, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2020. gadā.

Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 33 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākaie ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers, kā arī britu pilots Luiss Hamiltons.^[1] Šūmaheram šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).^[1] Trešajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.^[1]^[4] Savukārt ceturto vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastiāns Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.^[1]^[5]^[6]^[7]

Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.^[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.^[1]

Saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sezonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona	Pilots	Komanda	Riepas	Pole-position	Uzvaras	Pjedestāli	Ātrākie apļi	Punkti	Titulu ieguvis	Pārsvars (punkti)
1950	Nino Farina^[1]	Alfa Romeo	P	2	3	3	3	30	7. sacīkste no 7	3
1951	Huans Manuels Fanhio^[1]	Alfa Romeo	P	4	3	5	5	31	8. sacīkste no 8	6
1952	Alberto Askari^[1]	Ferrari	F P	5	6	6	6	36	6. sacīkste no 8	12
1953	Alberto Askari^[1]	Ferrari	P	6	5	5	4	34.5	8. sacīkste no 9	6.5
1954	Huans Manuels Fanhio^[1]	Maserati^{[P 2]} Mercedes^{[P 2]}	P C	5	6	7	3	42	7. sacīkste no 9	16.9
1955	Huans Manuels Fanhio^[1]	Mercedes	C	3	4	5	3	40	6. sacīkste no 7	16.5
1956	Huans Manuels Fanhio^[1]	Ferrari	E	6	3	5	4	30	8. sacīkste no 8	3
1957	Huans Manuels Fanhio^[1]	Maserati	P	4	4	6	2	40	6. sacīkste no 8	15
1958	Maiks Hotorns^[1]	Ferrari	E	4	1	7	5	42	11. sacīkste no 11	1
1959	Džeks Brebems^[1]	Cooper*	D	1	2	5	1	31	9. sacīkste no 9	4
1960	Džeks Brebems^[1]	Cooper*	D	3	5	5	3	43	8. sacīkste no 10	9
1961	Fils Hills^[1]	Ferrari*	D	5	2	6	2	34	7. sacīkste no 8	1
1962	Greiems Hills^[1]	BRM*	D	1	4	6	3	42	9. sacīkste no 9	12
1963	Džims Klārks^[1]	Lotus*	D	7	7	9	6	54	7. sacīkste no 10	21
1964	Džons Sertīss^[1]	Ferrari*	D	2	2	6	2	40	10. sacīkste no 10	1
1965	Džims Klārks^[1]	Lotus*	D	6	6	6	6	54	7. sacīkste no 10	14
1966	Džeks Brebems^[1]	Brabham*	G	3	4	5	1	42	7. sacīkste no 9	14
1967	Denijs Halms^[1]	Brabham*	G	0	2	8	2	51	11. sacīkste no 11	5
1968	Greiems Hills^[1]	Lotus*	F	2	3	6	0	48	12. sacīkste no 12	12
1969	Džekijs Stjuarts^[1]	Matra*	D	2	6	7	5	63	8. sacīkste no 11	26
1970	Johens Rints^[1]	Lotus*	F	3	5	5	1	45	12. sacīkste no 13^{[P 3]}	5
1971	Džekijs Stjuarts^[1]	Tyrrell*	G	6	6	7	3	62	8. sacīkste no 11	29
1972	Emersons Fitipaldi^[1]	Lotus*	F	3	5	8	0	61	10. sacīkste no 12	16
1973	Džekijs Stjuarts^[1]	Tyrrell	G	3	5	8	1	71	13. sacīkste no 15	16
1974	Emersons Fitipaldi^[1]	McLaren*	G	2	3	7	0	55	15. sacīkste no 15	3
1975	Nikijs Lauda^[1]	Ferrari*	G	9	5	8	2	64.5	13. sacīkste no 14	19.5
1976	Džeimss Hants^[1]	McLaren	G	8	6	8	2	69	16. sacīkste no 16	1
1977	Nikijs Lauda^[1]	Ferrari*	G	2	3	10	3	72	15. sacīkste no 17	17
1978	Mario Andreti^[1]	Lotus*	G	8	6	7	3	64	14. sacīkste no 16	13
1979	Džodijs Šekters^[1]	Ferrari*	G	1	3	6	0	51	13. sacīkste no 15	4
1980	Alans Džonss^[1]	Williams*	G	3	5	10	5	67	13. sacīkste no 14	13
1981	Nelsons Pikē^[1]	Brabham	M	4	3	7	1	50	15. sacīkste no 15	1
1982	Keke Rosbergs^[1]	Williams	G	1	1	6	0	44	16. sacīkste no 16	5
1983	Nelsons Pikē^[1]	Brabham	M	1	3	8	4	59	15. sacīkste no 15	2
1984	Nikijs Lauda^[1]	McLaren*	M	0	5	9	5	72	16. sacīkste no 16	0.5
1985	Alēns Prosts^[1]	McLaren*	G	2	5	11	5	73	14. sacīkste no 16	20
1986	Alēns Prosts^[1]	McLaren	G	1	4	11	2	72	16. sacīkste no 16	2
1987	Nelsons Pikē^[1]	Williams*	G	4	3	11	4	73	15. sacīkste no 16	12
1988	Airtons Senna^[1]	McLaren*	G	13	8	11	3	90	15. sacīkste no 16	3
1989	Alēns Prosts^[1]	McLaren*	G	2	4	11	5	76	15. sacīkste no 16	16
1990	Airtons Senna^[1]	McLaren*	G	10	6	11	2	78	15. sacīkste no 16	7
1991	Airtons Senna^[1]	McLaren*	G	8	7	12	2	96	15. sacīkste no 16	24
1992	Naidžels Mensels^[1]	Williams*	G	14	9	12	8	108	11. sacīkste no 16	52
1993	Alēns Prosts^[1]	Williams*	G	13	7	12	6	99	14. sacīkste no 16	26
1994	Mihaels Šūmahers^[1]	Benetton	G	6	8	10	8	92	16. sacīkste no 16	1
1995	Mihaels Šūmahers^[1]	Benetton*	G	4	9	11	8	102	15. sacīkste no 17	33
1996	Deimons Hills^[1]	Williams*	G	9	8	10	5	97	16. sacīkste no 16	19
1997	Žaks Vilnēvs^[1]	Williams*	G	10	7	8	3	81	17. sacīkste no 17	39 (3)^{[P 4]}
1998	Mika Hekinens^[1]	McLaren*	B	9	8	11	6	100	16. sacīkste no 16	14
1999	Mika Hekinens^[1]	McLaren	B	11	5	10	6	76	16. sacīkste no 16	2
2000	Mihaels Šūmahers^[1]	Ferrari*	B	9	9	12	2	108	16. sacīkste no 16	19
2001	Mihaels Šūmahers^[1]	Ferrari*	B	11	9	14	3	123	13. sacīkste no 17	58
2002	Mihaels Šūmahers^[1]	Ferrari*	B	7	11	17	7	144	11. sacīkste no 17	67
2003	Mihaels Šūmahers^[1]	Ferrari*	B	5	6	8	5	93	16. sacīkste no 16	2
2004	Mihaels Šūmahers^[1]	Ferrari*	B	8	13	15	10	148	14. sacīkste no 18	34
2005	Fernando Alonso^[1]	Renault*	M	6	7	15	2	133	17. sacīkste no 19	21
2006	Fernando Alonso^[1]	Renault*	M	6	7	14	5	134	18. sacīkste no 18	13
2007	Kimi Reikenens^[1]	Ferrari*	B	3	6	12	6	110	17. sacīkste no 17	1
2008	Luiss Hamiltons^[1]	McLaren	B	7	5	10	1	98	18. sacīkste no 18	1
2009	Džensons Batons^[1]	Brawn*	B	4	6	9	2	95	16. sacīkste no 17	11
2010	Sebastiāns Fetels^[1]	Red Bull*	B	10	5	10	3	256	19. sacīkste no 19	4
2011	Sebastiāns Fetels^[1]	Red Bull*	P	15	11	17	3	392	15. sacīkste no 19	122
2012	Sebastiāns Fetels^[1]	Red Bull*	P	6	5	10	3	281	20. sacīkste no 20	3
2013	Sebastiāns Fetels^[1]	Red Bull*	P	9	13	16	7	397	16. sacīkste no 19	155
2014	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	7	11	17	7	384	19. sacīkste no 19	67
2015	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	11	10	17	8	381	16. sacīkste no 19	59
2016	Niko Rosbergs^[1]	Mercedes*	P	8	9	16	6	385	21. sacīkste no 21	5
2017	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	11	9	13	7	363	18. sacīkste no 20	46
2018	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	11	11	17	3	408	19. sacīkste no 21	88
2019	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	5	11	17	6	413	19. sacīkste no 21	87
2020	Luiss Hamiltons^[1]	Mercedes*	P	10	11	14	6	347	14. sacīkste no 17	124
2021	Makss Verstapens^[1]	Red Bull	P	10	10	18	6	395,5	22. sacīkste no 22	8

* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu.

Pēc braucēja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir vistitulētākais pilots F1 vēsturē.

Septiņkārtējs pasaules čempions Luiss Hamiltons sešus no saviem tituliem izcīnīja ar Mercedes komandu.

Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.

Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.

Četrkārtējais pasaules čempions Sebastiāns Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.

Pilots	Tituli (kopā)	Sezona(s)	Čempions (pēc kārtas)
Mihaels Šūmahers	7	1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004	24.
Luiss Hamiltons	7	2008, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020	30.
Huans Manuels Fanhio	5	1951, 1954, 1955, 1956, 1957	2.
Alēns Prosts	4	1985, 1986, 1989, 1993	21.
Sebastiāns Fetels	4	2010, 2011, 2012, 2013	32.
Džeks Brebems	3	1959, 1960, 1966	5.
Džekijs Stjuarts	3	1969, 1971, 1973	11.
Nikijs Lauda	3	1975, 1977, 1984	14.
Nelsons Pikē	3	1981, 1983, 1987	19.
Airtons Senna	3	1988, 1990, 1991	22.
Alberto Askari	2	1952, 1953	3.
Greiems Hills	2	1962, 1968	7.
Džims Klārks	2	1963, 1965	8.
Emersons Fitipaldi	2	1972, 1974	13.
Mika Hekinens	2	1998, 1999	27.
Fernando Alonso	2	2005, 2006	28.
Nino Farina	1	1950	1.
Maiks Hotorns	1	1958	4.
Fils Hills	1	1961	6.
Džons Sertīss	1	1964	9.
Denijs Halms	1	1967	10.
Johens Rints	1	1970	12.
Džeimss Hants	1	1976	15.
Mario Andreti	1	1978	16.
Džodijs Šekters	1	1979	17.
Alans Džonss	1	1980	18.
Keke Rosbergs	1	1982	20.
Naidžels Mensels	1	1992	23.
Deimons Hills	1	1996	25.
Žaks Vilnēvs	1	1997	26.
Kimi Reikenens	1	2007	29.
Džensons Batons	1	2009	31.
Niko Rosbergs	1	2016	33.
Makss Verstapens	1	2021	34.

Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts	Tituli (kopā)	Piloti	Sezonas	Piloti pēc vārda (tituli)
Lielbritānija	20	10	1958, 1962, 1963, 1964, 1965, 1968, 1969, 1971, 1973, 1976, 1992, 1996, 2008, 2009, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020	Maiks Hotorns (1), Greiems Hills (2), Džims Klārks (2), Džons Sertīss (1), Džekijs Stjuarts (3), Džeimss Hants (1), Naidžels Mensels (1), Deimons Hills (1), Luiss Hamiltons (7), Džensons Batons (1)
Vācija	12	3	1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016	Mihaels Šūmahers (7), Sebastiāns Fetels (4), Niko Rosbergs (1)
Brazīlija	8	3	1972, 1974, 1981, 1983, 1987, 1988, 1990, 1991	Emersons Fitipaldi (2), Nelsons Pikē (3), Airtons Senna (3)
Argentīna	5	1	1951, 1954, 1955, 1956, 1957	Huans Manuels Fanhio (5)
Somija	4	3	1982, 1998, 1999, 2007	Keke Rosbergs (1), Mika Hekinens (2), Kimi Reikenens (1)
Austrālija	4	2	1959, 1960, 1966, 1980	Džeks Brebems (3), Alans Džonss (1)
Austrija	4	2	1970, 1975, 1977, 1984	Johens Rints (1), Nikijs Lauda (3)
Francija	4	1	1985, 1986, 1989, 1993	Alēns Prosts (4)
Itālija	3	2	1950, 1952, 1953	Nino Farina (1), Alberto Askari (2)
ASV	2	2	1961, 1978	Fils Hills (1), Mario Andreti (1)
Spānija	2	1	2005, 2006	Fernando Alonso (2)
Jaunzēlande	1	1	1967	Denijs Halms (1)
Dienvidāfrika	1	1	1979	Džodijs Šekters (1)
Kanāda	1	1	1997	Žaks Vilnēvs (1)
Nīderlande	1	1	2021	Makss Verstapens (1)

Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc konstruktora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.

McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.

Konstruktors	Valsts	Tituli (kopā)
Ferrari	Itālija	15
McLaren	Lielbritānija	12
Mercedes^{[P 5]}	Vācija	9
Williams	Lielbritānija	7
Lotus	Lielbritānija	6
Red Bull	Austrija	5
Brabham	Lielbritānija	4
Renault	Francija	2
Cooper	Lielbritānija	2
Benetton	Lielbritānija	2
Tyrrell	Lielbritānija	2
Alfa Romeo	Itālija	2
Maserati^{[P 5]}	Itālija	2
BRM	Lielbritānija	1
Matra	Francija	1
Brawn	Lielbritānija	1

Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc konstruktora valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts	Tituli (kopā)
Lielbritānija	37
Itālija	19
Vācija	9
Austrija	5
Francija	3

Pēc dzinēja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzinējs	Valsts	Tituli (kopā)
Ferrari	Itālija	15
Ford	ASV Lielbritānija	13
Mercedes	Vācija	13
Renault	Francija	11
Honda	Japāna	6
Climax	Lielbritānija	4
TAG	Luksemburga Vācija	3
Alfa Romeo	Itālija	2
Maserati	Itālija	2
Repco	Austrālija	2
BMW	Vācija	1
BRM	Lielbritānija	1

Treknrakstā atzīmēti dzinēji, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc riepu ražotāja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: F1 riepu un sacīkšu rekordu saraksts

Poz.	Ražotājs		Valsts	Tituli (kopā)	Sezonas
1	G	Goodyear	ASV	24 (7)^{[P 6]}	1966–1967, 1971, 1973–1978, 1980, 1982, 1985–1997
2	P	Pirelli	Itālija	17 (11)^{[P 7]}	1950–1954,^{[P 8]}^{[P 9]} 1957, 2011–2021
3	B	Bridgestone	Japāna	11 (6)^{[P 10]}	1998–2004, 2007–2010
4	D	Dunlop	Lielbritānija	8	1959–1965, 1969
5	M	Michelin	Francija	6	1979, 1981, 1983–1984, 2005–2006
6	F	Firestone	ASV	4	1952,^{[P 9]} 1968, 1970, 1972
7	C	Continental	Vācija	2	1954^{[P 8]}–1955
7	E	Englebert	Beļģija	2	1956, 1958

Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: F1 pilotu rekordu saraksts

Jaunākie čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sebastiāns Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.

	Pilots*	Vecums**	Sezona
1	Sebastiāns Fetels	23 gadi, 133 dienas^[8]^[9]^[10]	2010
2	Luiss Hamiltons	23 gadi, 300 dienas^[11]^[12]	2008
3	Fernando Alonso	24 gadi, 58 dienas^[9]	2005
4	Makss Verstapens	24 gadi, 73 dienas	2021
5	Emersons Fitipaldi	25 gadi, 273 dienas^[9]	1972
6	Mihaels Šūmahers	25 gadi, 314 dienas	1994
7	Nikijs Lauda	26 gadi, 197 dienas	1975
8	Žaks Vilnēvs	26 gadi, 200 dienas	1997
9	Džims Klārks	27 gadi, 188 dienas	1963
10	Kimi Reikenens	28 gadi, 4 dienas	2007

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.

Vecākie čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.

	Pilots*	Vecums**	Sezona
1	Huans Manuels Fanhio	46 gadi, 41 diena^[7]^[13]	1957
2	Nino Farina	43 gadi, 308 dienas^[13]	1950
3	Džeks Brebems	40 gadi, 155 dienas^[13]	1966
4	Greiems Hills	39 gadi, 262 dienas^[13]	1968
5	Naidžels Mensels	39 gadi, 8 dienas^[13]	1992
6	Alēns Prosts	38 gadi, 214 dienas^[13]	1993
7	Mario Andreti	38 gadi, 193 dienas^[13]	1978
8	Deimons Hills	36 gadi, 26 dienas^[13]	1996
9	Luiss Hamiltons	35 gadi, 313 dienas^[14]	2020
10	Nikijs Lauda	35 gadi, 242 dienas^[13]	1984

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.

Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem tikai 10 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers ir vienīgais, kam ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās (1994.–1995. un 2000.–2004. gads).

Mihaels Šūmahers ir ne tikai vistitulētākais pilots F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.

Tituli (pēc kārtas)	Pilots	Sezonas
5	Mihaels Šūmahers	2000–2004
4	Huans Manuels Fanhio	1954–1957
	Sebastiāns Fetels	2010–2013
	Luiss Hamiltons	2017–2020
2	Alberto Askari	1952–1953
	Džeks Brebems	1959–1960
	Alēns Prosts	1985–1986
	Airtons Senna	1990–1991
	Mihaels Šūmahers	1994–1995
	Mika Hekinens	1998–1999
	Fernando Alonso	2005–2006

Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formulas 1 portāls

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
↑ ^2,0 ^2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
↑ Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
↑ Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šumaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šumahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
↑ ^5,0 ^5,1 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
↑ 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
↑ 2011.–2020. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
↑ ^8,0 ^8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
↑ ^9,0 ^9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
↑ 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 ^1,13 ^1,14 ^1,15 ^1,16 ^1,17 ^1,18 ^1,19 ^1,20 ^1,21 ^1,22 ^1,23 ^1,24 ^1,25 ^1,26 ^1,27 ^1,28 ^1,29 ^1,30 ^1,31 ^1,32 ^1,33 ^1,34 ^1,35 ^1,36 ^1,37 ^1,38 ^1,39 ^1,40 ^1,41 ^1,42 ^1,43 ^1,44 ^1,45 ^1,46 ^1,47 ^1,48 ^1,49 ^1,50 ^1,51 ^1,52 ^1,53 ^1,54 ^1,55 ^1,56 ^1,57 ^1,58 ^1,59 ^1,60 ^1,61 ^1,62 ^1,63 ^1,64 ^1,65 ^1,66 ^1,67 ^1,68 ^1,69 ^1,70 ^1,71 ^1,72 ^1,73 ^1,74 ^1,75 ^1,76 ^1,77 ^1,78 ^1,79 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
↑ "Nino Farina". ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
↑ "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
↑ Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
↑ ^7,0 ^7,1 "Drivers Records" Archived 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
↑ "Sebastian Vettel". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
↑ ^9,0 ^9,1 ^9,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
↑ Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
↑ "Lewis Hamilton". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
↑ Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
↑ ^13,0 ^13,1 ^13,2 ^13,3 ^13,4 ^13,5 ^13,6 ^13,7 ^13,8 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Archived 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.
↑ «World Champion titles by age». StatsF1. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formula 1 oficiālā mājaslapa (angliski)

[1] Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.

[fanhio-9] 2,0 ^2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.

[10] Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.

[11] Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šumaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šumahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.

[fanhio2-12] 5,0 ^5,1 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.

[13] 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

[14] 2011.–2020. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

[fanhio3-15] 8,0 ^8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.

[askari-16] 9,0 ^9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.

[17] 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

[HoF-2] 1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 ^1,13 ^1,14 ^1,15 ^1,16 ^1,17 ^1,18 ^1,19 ^1,20 ^1,21 ^1,22 ^1,23 ^1,24 ^1,25 ^1,26 ^1,27 ^1,28 ^1,29 ^1,30 ^1,31 ^1,32 ^1,33 ^1,34 ^1,35 ^1,36 ^1,37 ^1,38 ^1,39 ^1,40 ^1,41 ^1,42 ^1,43 ^1,44 ^1,45 ^1,46 ^1,47 ^1,48 ^1,49 ^1,50 ^1,51 ^1,52 ^1,53 ^1,54 ^1,55 ^1,56 ^1,57 ^1,58 ^1,59 ^1,60 ^1,61 ^1,62 ^1,63 ^1,64 ^1,65 ^1,66 ^1,67 ^1,68 ^1,69 ^1,70 ^1,71 ^1,72 ^1,73 ^1,74 ^1,75 ^1,76 ^1,77 ^1,78 ^1,79 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.

[3] "Nino Farina". ESPN. Aplūkots 12.08.2016.

[4] "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.

[5] "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..

[6] "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.

[7] Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..

[F1stats-8] 7,0 ^7,1 "Drivers Records" Archived 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.

[18] "Sebastian Vettel". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.

[Stats-19] 9,0 ^9,1 ^9,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.

[20] Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..

[21] "Lewis Hamilton". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.

[22] Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.

[OldestChampions-23] 13,0 ^13,1 ^13,2 ^13,3 ^13,4 ^13,5 ^13,6 ^13,7 ^13,8 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Archived 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.

[:0-24] «World Champion titles by age». StatsF1. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.

[P 1]

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[P 2]

[P 3]

[P 4]

[P 5]

[P 6]

[P 7]

[P 8]

[P 9]

[P 10]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]