Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)
- Šis raksts ir par ielu Liepājā. Par citām jēdziena Friča Brīvzemnieka iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Friča Brīvzemnieka iela | |
|---|---|
.jpg) | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Liepāja |
| Apkaime | Vecliepāja |
| Garums | ap 750 m |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | bruģis |
 Friča Brīvzemnieka iela Vikikrātuvē | |
Friča Brīvzemnieka iela ir iela Liepājā, kas atrodas Vecliepājas apkaimē. Iela sākas krustojumā ar Vecā ostmalu un beidzas krustojumā ar Ludviķa ielu. Ielas garums ir aptuveni 750 metru un to sedz bruģis. Posms no Graudu ielas līdz Avotu ielai ir paredzēts gājējiem. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra ēkām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ielas nosaukums vēsturiski bijis Juliannas iela (Julianen-Strasse).[1] 3. numurā 18. gadsimtā atradies Komēdiju nams, savukārt 26. numurā līdz mūsdienām renovētā veidā saglabājies 1787. gadā celtais maiznieka Jāņa Klūges nams.[2] Ielā ilgstoši darbojušās divas spiestuves: 6/8. numurā kopā ar čaulīšu fabriku un skārda spiestuvi atradās Augusta Ketena litogrāfijas iestāde, savukārt 40. numurā – sabiedrības "Vēstnesis" spiestuve.[3] Ketena spiestuves vietā pēc Otrā pasaules kara izvietojās Valsts Liepājas šūšanas fabrika "Sprīdītis",[4] savukārt kopš 2016. gada tai piegulošajā industriālajā kvartālā izvietojies radošais kvartāls "Juliannas pagalms". Ielas apbūve 1941. gada vācu uzlidojumos cieta minimāli; gāja bojā tikai apbūve abpus krustojumam ar Graudu ielu.
1940. gada aprīlī, līdz ar vairākām citām, Juliannas iela tika pārdēvēta. Tā ieguva latviešu publicista un dzejnieka Friča Brīvzemnieka vārdu.[5]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vecā ostmala ("T" veida krustojums)
- Dzirnavu iela
- Putekļu iela ("T" veida krustojums)
- Vēžu iela ("T" veida krustojums)
- Jūras iela
- Jēkaba Dubelšteina iela
- Pasta iela
- Graudu iela
- Avotu iela
- Ludviķa iela ("T" veida krustojums)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Plan der Seestadt Libau, 1887».
- ↑ LIEPĀJAS LAUKUMU PLĀNOJUMS UN TELPISKĀ KOMPOZĪCIJA LĪDZ PIRMAJAM PASAULES KARAM. Silvija Ozola
- ↑ M. Kroeger. Verzeichnis der Libauer Firmen und Handels- und Gewerbe-Unternehmungen fuer das Jahr 1924. Libau : D. Meier, 1924.
- ↑ «Kur Liepājā drukāja pirmo latviešu avīzi un etiķetes». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-12.
- ↑ Kurzemes Vārds. 1940. gada 24. aprīļa numurs.
 | Šis ar Liepāju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||