Fromholds fon Fifhūzens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fromholds Fifhauzens)
Fromholds fon Fifhūzens
Fromhold von Vifhusen
Personīgā informācija
Dzimis Lībeka
Miris 1369. gada 28. decembrī
Roma, Pāvesta valsts
(tagad - Karogs: Itālija Itālija)

Fromholds fon Fifhūzens (vācu: Fromhold (Bromhold) von Fünfhausen, Vyffhusen, latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348. gada 17. marta līdz 1369. gada 28. decembrim. Viņa valdīšanas laikā turpinājās Livonijas pilsoņu karš ar Livonijas ordeni par Rīgas pilsētas pakļaušanu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fromholds dzimis Lībekā.

Fromholds bija Rīgas domkapitula priors. 1348. gadā domkapituls viņu ievēlēja par Rīgas arhibīskapu.

Fromholds kā arhibīskaps Rīgā ilgi neuzturējās. Ordeņa terora dēļ viņš aizbēga un turpmāk pārsvarā uzturējās pāvesta galmā. Viņš nozīmēja sev vietniekus - sākotnēji divus domkungus, kurus kā arhibīskapa aizvietotājus sauca par ekonomiem, bet vēlāk savu brāli - Tērbatas bīskapu Jāni.

Tomēr Fromholda laikā pāvesta galmā atjaunojās cīņa pret ordeni, un 1351. gadā pēc pāvesta Klementa VI lūguma Zviedrijas karalis Magnuss ņēma Rīgas arhibīskapiju savā aizsardzībā. Taču tas bija tikai formāls akts, kam nebija nekāda reāla iespaida uz Fromholda stāvokli.

Pāvests Inocents VI uzdeva izmeklēt strīdu starp arhibīskapu un ordeni, kura izšķiršana ievilkās galvenokārt dēļ jautājuma par virskundzību pār Rīgas pilsētu.

1353. gada 12. augustā pāvests izdeva bullu, ar kuru apstiprināja arhibīskapa tiesības uz Rīgas pilsētu.

Arhibīskaps Fromolds ieguva arī Zviedrijas karaļa un Vācijas ķeizara Kārļa IV atbalstu, kurš 1356. gada 19. augustā apstiprināja visas arhibīskapa tiesības, kādas agrākie ķeizari bija devuši Livonijas bīskapiem.

Sakarā ar to, ka ordenis visiem šiem lēmumiem nepiegrieza nekādu vērību, 1359. gadā Fromholds panāca pāvesta Inocenta VI šķīrējtiesnešu lēmumu, ka ordeņa kundzība pār Rīgas pilsētu kā garīgās, tā laicīgās lietās jānodod arhibīskapam, kā arī jāatlīdzina visi radušies zaudējumi. Pāvests šo lēmumu apstiprināja 1360. gada 16. martā. 17. augustā šķīrējtiesnešu lēmumu Rīgā nolasīja Fromholda aizstājējs Tērbatas arhibīskaps Jānis, bet jau nākamajā dienā Rīgas birģermeisters Meija norādīja, ka šķīrējtiesas lēmums pieņemts bez Rīgas pilsētas ziņas un ka ir aizskartas Rīgas vecās privilēģijas.

Ordenis par šķīrējtiesnešu lēmumu bija žēlojies pāvesta galmā, un tika nozīmēts jauns šķīrējtiesnesis Sīmanis Sudburijs. 1361. gada 26. februārī viņš atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu.

Taču tā kā šķīrējtiesnešu lēmumu negribēja respektēt nedz ordenis, nedz Rīgas pilsēta, ordenis ar tā izpildi vilcinājās.

1366. gadā pāvests Urbāns V uzdeva Vācu ordeņa virsmestram un Livonijas ordeņa mestram izlīgt ar arhibīskapu Fromholdu. Pamatojoties uz pāvesta uzdevumu, Fromholds vērsās pie Vācu ordeņa virsmestra Vinriha no Kniprodes. Sanāksme notika 1366. gada 7. maijā Dancigā, un tajā piedalījās arhibīskaps Fromolds, Rīgas domkungi, arhibīskapijas vasaļi, Rīgas birģermeistars ar rātskungu, Rēveles bīskaps un vasaļi, Sāmsalas domkapitula prāvests ar dekānu, Vācu ordeņa virsmestrs, Livonijas ordeņa mestrs, komturi u.c. Ordeņa virsmestrs Vinrichs pieņēma lēmumu, ka ordenim jāatsakās no virskundzības pār Rīgas pilsētu, bet arhibīskapam jāatsakās no ordeņa uzticības zvēresta un vasaļu solījuma. Taču pāvests izlīgumu neapstiprināja, un tas nekad nestājas spēkā. Acīmredzot Fromholds nebija apmierināts ar izlīguma nosacījumiem.

Pēc Dancigas konferences Fromholds atgriezās pāvesta galmā Romā, kur 1369. gada 28. decembrī mira. Apglabāts S.Maria Trostaere baznīcā.

Vēstures hronikas liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova hronika:

"Vilandes komturs Gosvīns Erks 1344.gadā tapa iecelts mestŗa amatā. [..] Mestris Gosvīns veda kaŗus ar Vitebskas, Smoļenskas un Pliskavas krieviem, kuŗu kādā kaujā, Sveču dienā, krita pāri par 10.000. Šinī kaujā krita ari 8 ordeņbrāļi un daži no kristīgiem. Nākamā gadā mestris kaŗoja ar šamaišiem, iebruka viņu zemē, laupīja, dedzināja un slepkavoja, sevišķi Trokos, Knetovā un Gaidegalē. Šauļu apgabalā viņš ieņēma Kulu, Bazēni, Dobzeni un Celu, kuŗas izpostīja un nodedzināja. Mājās mestris pārnāca ar lielu laupījumu un triumfu. Šis mestris valdīja 14 gadus. Viņa laikā par virsbiskapu Rīgā bija Fromholds Fifhauzens, septītais virsbiskaps pēc skaita. Viņš pārvaldīja arī Livonijas virsbiskapiju".

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Historia.lv - Fromholds no Fifhūzenas
  • Šterns, I. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga: Daugava, 1997. 23., 24., 47., 48., 299., 334., 354., 355., 374., 396., 432., 439., 440., 442., 460., 461., 482., 586., 587.lpp.
  • Vaivods, J. Katoļu baznīcas vēsture Latvijā. 1. sēj.: Kristīgās baznīcas vēsture senajā Livonijā. Latvijas rekatolizācija. Rīgas metropolijas kūrija, Rīga, 1994. 98.-100.lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Reliģiskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Engelberts fon Dolens
Rīgas arhibīskaps
13481369
Pēctecis:
Zīgfrīds Blombergs