Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".

Gosvins fon Hērike (vācu: Goswin von Herike) jeb Gosvīns Erks (latīņu: Gosvinus von Ercke, miris 1359. gadā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1345. gada līdz 1359. gada 10. septembrim. Viņa kapelāna Bartolomeja Hēnekes sacerētā Jaunākā atskaņu hronika atstājusi liecības par mestra Gosvina 1345.-1348. gada kariem ar Lietuvu un lietuviešu iebrukumiem Livonijas ordeņa kontrolētajā Latgalē un Rīgas arhibīskapijas teritorijā.

1347. gadā ordeņa mestrs Gosvins lika nostiprināt Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. Šajā pašā gadā mestrs Gosvins pabeidza Dobeles mūra pils būvi un nākamajā gadā mēģināja iekarot Žemaitiju.

Hronikas liecības

Rusova hronika par mestru Gosvinu:

"Gosvīns Erks, 25. Vācu ordeņa mestris. Vilandes komturs Gosvīns Erks 1344.gadā tapa iecelts mestŗa amatā. Viņa laikā virsmestris Heinrichs Tizemers atpirka no ķēniņa Valdemāra III. un viņa brāļa Otona Hariju un Viriju ar visām trim pilsētām un pilīm, ar Rēveli, Narvu un Vēzenbergu, ar visām piederošām tiesībām un brīvībām par 19.000 tīra sudraba markām pēc Ķelnes svara. Šo pirkšanu izdarīja Marienburgas pilī Prūsijā 1347.gada Jāņa dienā. Ķēniņa brālis Otons iestājās Vācu ordeņa bruņniekos. Visu Svēto dienā tajā pašā gadā dāņi atdeva minētās zemes un pilsētas ordenim. Tā tad Hariju un Viriju viens Valdemārs pievienoja Dānijai un otrs atkal atdeva. Sākot no Valdemāra II. līdz Valdemāram III. par Viriju un Hariju valdīja 10 ķēniņu. Pēc dāņu aiziešanas no Rēveles par komturu tika iecelts saksietis, Burchards Dreilēvs, bijušā mestŗa brālēns. Mestris Gosvīns veda kaŗus ar Vitebskas, Smoļenskas un Pliskavas krieviem, kuŗu kādā kaujā, Sveču dienā, krita pāri par 10.000. Šinī kaujā krita ari 8 ordeņbrāļi un daži no kristīgiem. Nākamajā gadā mestris karoja ar šamaišiem, iebruka viņu zemē, laupīja, dedzināja un slepkavoja, sevišķi Trokos, Knetovā un Gaidegalē. Šauļu apgabalā viņš ieņēma Kulu, Bazēni, Dobzeni un Celu, kuŗas izpostīja un nodedzināja. Mājās mestris pārnāca ar lielu laupījumu un triumfu. Šis mestris valdīja 14 gadus. Viņa laikā par virsbiskapu Rīgā bija Fromholds Fifhauzens, septītais virsbiskaps pēc skaita. Viņš pārvaldīja arī Livonijas virsbiskapiju".

Skatīt arī

• Livonijas ordeņa mestri

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Burhards fon Dreilēbens	Livonijas Ordeņa mestrs 1345. gads - 1359. gads	Pēctecis: Arnolds fon Fītinghofs