Frānas stāvs

Frānas stāvs (D₃fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies frānas laikmetā 385,3 ± 2,6 — 374,5 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp vidusdevona živetas un augšdevona famenas laikmetiem. Reinas apgabalā frānas stāvu sauc par adorfas stāvu.

Dalījums

Frānas stāvu 1862. gadā Ardēnu kalnos izdalījis ģeologs Ž. Omaliuss d'Aluā (d'Halloy). Nosaukums ņemts no Frānas ciema (Frasnes-Iez-Couvin) netālu no Kuvinas pilsētas Beļģijā, pie kura pirmo reizi tika aprakstīts stāva ģeoloģiskais griezums. Šo griezumu veido koraļļu rifu kaļķakmeņi un mālaini slānekļi. To raksturo specifiska Beļģijas pleckāju un galvkāju fauna.

Stāvs tika dalīts trijos (vietām divos) apakšstāvos un 2—5 zonās. Rietumeiropas goniatītu (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas: 1) Pharciceras lunulicosta; 2) Manticoceras cordatum un М. carinatum; 3) Crickites holzapfeli.

Bijušās PSRS teritoriju raksturo šādas frānas stāva vadfosilijas:

1. Augšējais apakšstāvs:
   1. pleckāju fācijas — Theodossia katavensis Nal, Th. tanaica Nal., Th. evlanensis Nal, Cyrtospirifer tenticulum Vern., С. markovskii Nal., Hypothyridina cuboides Sow. u.c.
   2. goniatītu (galvkāju) fācijas — Manticoceras саrinatum Sandb., M. crassum Wdkd., M. complanatum Sandb., Crickites acutus Wdkd. u.c.
2. Vidējais apakšstāvs:
   1. pleckāju fācijas — Spirifer pachyrinchus Vern., Cyrtospirifer disjunctus Sow., C. schelonicus Nal, C. tenticulum Vern., Theodossia svinordensis Nal., Hypothyridina cuboides Sow., u.c.
   2. goniatītu (galvkāju) fācijas — pteropodi (tentakulīti, stiliolīni), Liorhynchus pavlovi Мufke, Buchiola retrostriata Вuсh, lingulas, Timanites acutus Keys., Tornoceras simplex Вuсh, Manticoceras nodulosum Wdkd., Gephyroceras uchtense Keys. u.c.
3. Apakšējais apakšstāvs:
   1. pleckāju fācijas — Cyrtospirifer murchisonianus Kon., Schizophoria ivanovi Тsсhеrn., Lamellispirifer novosibiricus Toll., Hypothyridina calva Mark., Anatrypa timanica Mark.
   2. goniatītu (galvkāju) fācijas — pteropodi, lingulas, Koenenites nalivkini G.Ljasсh. un Timanites acutus Keys.

Frānas stāvs Latvijā

Latvijā frānas stāva pamatnē ir Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņi, aleirolīti un māli, kas veidojušies transgresijas fāzē, palielinoties jūras dziļumam. Frānas stāva lielākā daļa (Pļaviņu, Salaspils, Daugavas un Katlešu svītas) sastāv no dolomītiem, merģeļiem, māliem un ģipšakmeņiem, bet augšējā daļa (Ogres, Stipinu un Amulas svītas) veidojusies jūras regresijas fāzē, kad nogulumu sastāvā atkal dominēja terigēnais (drupu) materiāls — smiltis aleirīti un māli.

Arī Latvijā frānas stāvs tiek dalīts 3 apakšstāvos:

1. Apakšfrānas apakšstāvs iekļauj sevī nozīmīgu sedimentācijas ritmu ar izteikti attīstītu transgresīvo daļu Gaujas, Amatas un Pļaviņu svītās, kā arī regresīvo daļu Salaspils svītā. Šo apakšstāvu raksturo pleckāju komplekss (Lamellispirifer, Ripidiorhynchus un Ladogia ģintis).
2. Vidusfrānas apakšstāvu raksturo pleckāju Tenticospirifer tenticulum zona. Apakšstāvs iekļauj sevī Daugavas un Katlešu svītas.
3. Augšfrānas apakšstāvu raksturo Theodossia ģints pleckāju zona, kuru Latvijā pārstāv suga Theodossia semgalensis (Delle). Apakšstāvs iekļauj sevī Ogres, Stipinu un Amulas svītas.

Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvijā tiek apstrīdēta frānas stāva apakšējā robeža, jo dažādi pētnieki to nosprauž atšķirīgi. Bez klasiskā viedokļa, ka frānas apakšējā robeža iet pa Gaujas svītas apakšējo daļu, ir uzskati, ka Gaujas svītu būtu jāietver vidusdevona živetas stāvā, un robeža ietu starp Gaujas un Amatas svītām. Ir arī tāds viedoklis, ka arī Amatas svīta būtu pieskaitāma živetas stāvam un frānas stāvs sākas ar Pļaviņu svītu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frānas stāvs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)