Fujifilm

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fujifilm Holdings Corporation
Fujifuirumu Kabushiki-kaisha
富士フイルム株式会社
Tips Publisks uzņēmums
Darbības joma dokumentu risinājumi
digitālā attēlveidošana
medicīnas attēlveidošana
kosmētika
Dibināts 1934. gada 20. janvārī
Galvenais birojs Tokija, Japāna
Darbības zona Pasaule
Galvenās personas Šigetaka Komori
(valdes priekšsēdējtājs un izpilddirektors)
Šigehiro Nakadžima
(prezidents)
Produkti digitālā attēlveidošana un fotogrāfijas materiāli, ekipējums un pakalpojumi, kosmētika
Ieņēmumi 2492,6 triljoni ¥ (2015)[1]
Neto ienākumi 137,1 triljoni ¥ (118,6¥ no tiem FUJIFILM Holdings) (2015)[1]
Darbinieki 79,235 (konsolidēti, 2015)[1]
Mājaslapa www.fujifilm.com

Fujifilm Holdings Corporation (japāņu: 富士フイルム株式会社), plašāk zināms kā vienkārši Fujifilm vai Fuji, ir multinacionāls Japānas fotogrāfijas nozares uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Tokijā.

Fujifilm nodarbojas ar uzņēmumu dokumentu risinājumu, medicīnas attēlu un diagnostikas ekipējuma, kosmētikas, optisko filmu plakano paneļu displejiem, fotokopētājiem un printeriem, digitālo fotokameru, krāsu fotofilmu un fotopapīra, fotoapstrādes ekipējuma un ķimikāliju, grafiskās mākslas ekipējuma un materiālu izstrādi, ražošanu, pārdošanu un apkalpošanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušais Fujifilm logo

Fuji Photo Film Co., Ltd. izveidots 1934. gadā ar mērķi kļūt par pirmo Japānas uzņēmumu, kas ražotu fotofilmas. Nākamo desmit gadu laikā uzņēmums ražoja fotofilmas, kinofilmas un rentgena filmas. 1940. gados Fuji Photo uzsāka briļļu optikas, lēcu un ekipējuma ražošanu. Pēc Otrā pasaules kara Fuji Photo dažādoja savu produkciju, ražojot arī medicīnas (rentgena diagnostikas), iespieddarbu, elektronisko attēlu un magnētisko materiālu preces. 1962. gadā Fuji Photo un Apvienotās Karalistes uzņēmums Rank Xerox Limited (šobrīd Xerox Limited) izveidoja kopuzņēmumu Fuji Xerox Co., Ltd..

No 1950. gadu vidu Fuji Photo pastiprināti nodarbojās ar pārdošanas paplašināšanu ārvalstīs. 1980. gados Fuji Photo paplašināja ražošanu un citu darbību ārzemēs, globalizējot uzņēmumu. Tika izstrādātas digitālās tehnoloģijas esošajiem fotogrāfijas, medicīnas un iespieddarbu produktiem.

Līdzīgi kā konkurents Eastman Kodak, kas dominēja ASV tirgū, Fuji Photo ilgstoši piederēja monopols Japānas fotofilmu tirgū. Kļūstot par vienu no 1984. gada Losandželosas olimpisko spēļu sponsoriem (šo iespēju neizmantoja Kodak), piedāvājot lētākas fotofilmas un izveidojot fotofilmu ražotni ASV, Fuji ieguva ievērojamu tirgus daļu arī ASV, kamēr Kodak neguva manāmus panākumus Japānas tirgū. 1995. gada maijā Kodak iesniedza petīciju ASV Tirdzniecības departamentā, apgalvojot, ka tās sliktie panākumi Japānas tirgū ir tiešs Fuji izmantotās negodīgās prakses rezultāts. ASV sūdzību iesniedza Pasaules tirdzniecības organizācijā. 1998. gada 30. janvārī PTO paziņoja, ka pārliecinoši noraida Kodak sūdzības par fotofilmu tirgu Japānā.[2][3]

21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar jauno tūkstošgadi popularitātes pieaugumu piedzīvoja digitālās tehnoloģijas fotokamerās. Pieprasījums pēc fotofilmās strauji kritās līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajām fotokamerām. Fuji Photo veica reformas uzņēmuma vadībā, lai efektīvāk nodrošinātu pārmaiņas biznesa struktūrā. Uzņēmums pāreju no filmām uz digitālajām tehnoloģijām bija paredzējis jau 1980. gados, tāpēc bija sagatavojis stratēģiju ar trijiem mērķiem: izspiest pēc iespējas vairāk naudas no fotofilmu biznesa, sagatavoties pārejai uz digitālajiem produktiem un attīstīt jaunas biznesa iespējas. Lai arī abi filmu ražotāji gatavojās šai izmaiņai, Fuji Photo tam pielāgojās veiksmīgāk[2]Eastman Kodak (kas 2012. gada janvārī iesniedza bankrota pieteikumu). Fuji Photo diversifikācija guva panākumus, kamēr Kodak tas neizdevās. Kodak izveidoja arī apjomīgu, bet peļņu knapi nesošu digitālo fotokameru biznesu, ko drīz ietekmēja viedtālruņu fotokameru popularitāte.[2]

2006. gada 19. septembrī Fujifilm paziņoja[4] par plāniem izveidot holdinga kompāniju Fujifilm Holdings Corp., kam Fujifilm un Fuji Xerox kļūtu par meitas uzņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvis apstiprināja, ka fotofilmu ražošana, kas sastāda 3% no pārdošanas apjoma, tiks turpināta.[5]

Uzņēmuma struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fujifilm Holdings
    • Fujifilm
      • Fujifilm Imaging Systems
      • Fujifilm Medical
      • Fujifilm Pharma
      • Fujifilm RI Pharma
      • Fujifilm Photo Manufacturing
      • Fujifilm Fine Chemicals
      • Fujifilm Electronics Materials
      • Fujifilm Engineering
      • Fujifilm Optics
      • Fujifilm Opto Materials
      • Fujifilm Global Graphic Systems
      • Fujifilm Computer Systems
      • Fujifilm Software
      • Fujifilm Techno Services
      • Fujifilm Techno Products
      • Fujifilm Business Supply
      • Fujifilm Digital Press
      • Fujifilm Media Crest
      • Fujifilm Shizuoka
      • Fujifilm Kyushu
      • Fujifilm Logistics
    • Fuji Xerox
      • Fuji Xerox Printing Systems Sales
      • Fuji Xerox Information Systems
      • Fuji Xerox System Service
      • Fuji Xerox Interfield
      • Fuji Xerox Advanced Technologies
      • Fuji Xerox Manufacturing
      • Fuji Xerox Service Creative
      • Fuji Xerox Service Link
      • Fuji Xerox Learning Institute
    • Toyama Chemical
      • Taisho Toyama Pharmaceutical
    • Fujifilm Business Expert

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Fujifilm Annual Report 2010» (PDF). Fujifilm Holdings Corporation. 6-7. lpp. Skatīts: 2016-05-10.
  2. 2,0 2,1 2,2 Stay informed today and every day. «Technological change: The last Kodak moment?». The Economist, 2012-01-14. Skatīts: 2014-02-07.
  3. «The Kodak - Fuji Rivalry |Business Strategy Case Studies|Business Strategy Articles». Icmrindia.org. 2013-11-14. Skatīts: 2014-02-07.
  4. New Management Structure for Fujifilm Group Starts on October 1
  5. Fuji Photo to diversify, shift to holding company system

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]