Galateja (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Galateja
Galateja Voyager 2 uzņemtā attēlā (attēls nedaudz horizontāli izsmērēts)
Atklāšana
Atklājējs/i Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1989. gada jūlijs
Orbitālie parametri
Epoha 1989. gada 18. augusts[1]
Lielā pusass (rādiuss) 61 953 ± 1 km
Ekscentricitāte 0.00004 ± 0.00009
Apriņķojuma periods 0.42874431 ± 0.00000001 d
Slīpums 0.052 ± 0.011° (pret Neptūna ekvatora plakni)
Riņķo ap Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 204 × 184 × 144 km[2]
Masa ~2.12 ± 0.08 × 1018kg
Vidējais blīvums ~0.75 g/cm³
Ass slīpums 0
Albedo 0.079[3]
Temperatūra ~51 K
Redzamais spožums 21.85[3]

Galateja, arī Neptūns VI[4], ir Neptūna pavadonis. Tas ir ceturtais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1989. gada jūlija beigās, izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 4[5]. Vārds Galateja pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.5347[6]. Galateja grieķu mitoloģijā ir viena no nereīdām, Poseidona sieva.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galateja ir neregulāras formas pavadonis. Nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pēdas uz pavadoņa nav konstatētas. Tiek uzskatīts, ka Galateja ir izveidojusies, apvienojoties agrāk eksistējošo pavadoņu atlūzām, kuras palika pēc sadursmēm, kad Neptūns savā gravitācijas laukā „sagrāba” Tritonu[7]. Galatejas orbīta palēnām pazeminās. Tas nozīmē, ka ar laiku pavadonis vai nu ietrieksies Neptūnā, vai arī izjuks gabalos pēc Roša robežas šķērsošanas, izveidojot gredzenu ap planētu.

Galateja, visticamāk, darbojas kā pavadonis-gans attiecībā pret Adamsa gredzenu, kura orbīta atrodas 1000 km uz ārpusi. Pavadoņa gravitācija Adamsa gredzenā rada apmēram 30 km lielu izliekumu, kurš seko Galatejai pa orbītu[8].

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]