Garšīgā monstera
| Garšīgā monstera Monstera deliciosa (Liebm.) | |
|---|---|
 Nobriedušas lapas | |
.JPG) Zieds un nenobriedis auglis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Ārumu dzimta (Araceae) |
| Ģints | Monsteras (Monstera) |
| Suga | Garšīgā monstera (Monstera deliciosa) |
 Garšīgā monstera Vikikrātuvē | |
Garšīgā monstera (Monstera deliciosa) ir ārumu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Meksikas (Verakrusa, Oahaka, Čiapasa) līdz Gvatemalai. Galvenokārt aug mitrā tropu biomā.[1] Augs ir introducēts daudzos tropu apgabalos un ir kļuvis par invazīvu sugu Havaju salās, Seišelu salās, Debesbraukšanas salā un Biedrības salās. To ļoti plaši audzē mērenajā joslā kā telpaugu, kā arī kultivē tā ēdamo augļu dēļ.
Garšīgā monstera ir mūžzaļš, daudzgadīgs liānveida, kāpelējošs lakstaugs — pusepifīts ar gaisa saknēm, kas veidojas starp lapu mezgliem. Gaisa saknes, sasniedzot augsni vai, piemēram, koka stumbru, tajā iesakņojas. Savvaļā tas spēj izaugt līdz 20 m augsts, tā sirds formas lapas var sasniegt 25–90 cm garumu un 25–75 cm platumu. Kad augs ir nobriedis, tā lapas ir plūksnainas, caurumainas, bet nenobriedušiem īpatņiem lapas ir ievērojami mazākas un veselas.[2][3]
Auglis ir līdz 25 cm garš un 3–5 cm diametrā, un tas izskatās kā zaļa kukurūzas vālīti, kas pārklāta ar sešstūrainām zvīņām. Augļiem nogatavojoties, šīs zvīņas nokrīt, un auglis izdala spēcīgu un saldu smaržu. Smarža ir atgādina ar ananāsu un banānu kombināciju.[4] Augļi ir ēdami.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Monstera deliciosa Liebm. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2024-10-25.
- ↑ «Ceriman». hort.purdue.edu. Skatīts: 2024-10-25.
- ↑ Naturhistoriske forening i Kjøbenhavn., Naturhistoriske forening i Kjøbenhavn. Videnskabelige meddelelser fra den Naturhistoriske forening i Kjöbenhavn. 1849-1850. Kjöbenhavn : Selskabets Bestyrelse, 1849.
- ↑ Peppard, Terry L. (1992-02). "Volatile flavor constituents of Monstera deliciosa" (en). Journal of Agricultural and Food Chemistry 40 (2): 257–262. doi:10.1021/jf00014a018. ISSN 0021-8561.
- ↑ Peters, R. E.; Lee, T. H. (1977-07). "COMPOSITION AND PHYSIOLOGY OF Monstera deliciosa FRUIT AND JUICE" (en). Journal of Food Science 42 (4): 1132–1133. doi:10.1111/j.1365-2621.1977.tb12687.x. ISSN 0022-1147.