Pāriet uz saturu

Garastes upesūdrs

Vikipēdijas lapa
Garastes upesūdrs
Lontra longicaudis (Olfers, 1818)
Garastes upesūdrs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
ĢintsAmerikas ūdri (Lontra)
SugaGarastes upesūdrs (Lontra longicaudis)
Izplatība
Garastes upesūdrs Vikikrātuvē

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Garastes upesūdrs dzīvo ezeros, nelielās upēs, purvos un lagūnās, sākot ar Meksikas ziemeļrietumiem un beidzot ar Argentīnas ziemeļiem, ietverot Urugvaju, Paragvaju, Bolīviju un Brazīliju. Lai gan šī suga Dienvidamerikā ir visizplatītākā, tomēr tās pastāvēšana, tāpat kā citiem ūdriem, ir apdraudēta.[1] Kopš 2004. gada garastes upesūdrs ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā.[2]

Garastes upesūdra mazās, apaļās ausis ir novietotas zemu, bet acis augstu

Garastes upesūdrs izskatās ļoti līdzīgi Ziemeļamerikas upesūdram, tikai ir nedaudz mazāks. Ap muti garastes upesūdram ir gandrīz balts apmatojums. Trijām garastes upesūdra pasugām ir dažāda deguna forma. Deguna formas var apskatīt šeit Galva ir noapaļota un nedaudz saplacināta. Ausis mazas un apaļas, kas novietotas zemu uz galvas. Purniņš īss, plats un noapaļots, segts ar bieziem taustes matiem jeb vibrisiem. Kakls spēcīgs, un platāks par galvu.[3] Acis mazas, apaļas, novietotas sejā augstu un plati. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri.

Kā visiem ūdriem, garastes upesūdram ir garš, slaids, cilindrisks ķermenis ar īsām, spēcīgām kājām. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir 83—97 cm, astes garums 55—65 cm, svars 16—24 kg. Mātītēm ķermeņa garums ir 65—76 cm, astes garums 44—51 cm, svars 12—15 kg.[3] Tam ir īss, biezs kažoks brūni pelēkā krāsā, ar gaišāku pavēderi un pazodi. Kažoka pavilna ir ļoti mīksta un bieza, akotmati to saglabā sausu, kamēr ūdrs ir ūdenī. Aste ir bieza, koniska un muskuļota. Tās garums var sasniegt 1/3 daļu no visa ķermeņa.[3] Ķepas ir ar peldplēvēm, katrai kājai ir 5 pirksti.

Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu peldot. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad tas nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj dzīvnieku cauri ūdenim.[1]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garastes upesūdri ir vientuļnieki un aktīvi visu diennakti. Teritorijās, kurās ir aktīva cilvēku darbība, ūdri ir kļuvuši par nakts dzīvniekiem. Tie savā starpā sazinās ar svilpieniem, dūkšanu un spiedzieniem. Garastes upesūdri rok alas ūdenstilpju krastos, zem koku saknēm, akmeņiem, reizēm alas tiek izraktas mīkstajā kaļķakmens iezī.[1]

Lai gan garastes upesūdri galvenokārt barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem, tie apēd visu, ko var nomedīt; kukaiņus, mazus rāpuļus, putnus un citus mazus dzīvniekus. Mazāku ieguvumu tie apēd uzreiz ūdenī, bet lielāku medījumu iznes krastā un tad apēd.

Garastes upesūdri ir vientuļnieki, un pretējā dzimuma ūdri pavada kopā 1 dienu gadā, pārošanās dienu. Māte mazuļus audzina viena pati.[4] Garastes upesūdram nav noteikts riesta laiks. Tāpat kā citiem ūdriem arī garastes upedūdram piemīt embrioniskā diapauze, un mātīte var atlikt embrija attīstību. Mazuļi piedzimst nevarīgi, akli, bet apmatoti. Acis atveras 44 dienu vecumā. Pēc 52 dienām mazie uz īsu laiku sāk atstāt alu, bet, sasniedzot 74 dienu vecumu, tie sāk sekot mātei līdzi ūdenī.[1]

Garastes upesūdram ir 3 pasugas:[5]

  • Lontra longicaudis annectens
  • Lontra longicaudis enudris
  • Lontra longicaudis platensis

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]