Garstilbji
Garstilbji Himantopus (Brisson, 1760) | |
---|---|
Garstilbis (Himantopus himantopus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
Dzimta | Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) |
Ģints | Garstilbji (Himantopus) |
Garstilbji Vikikrātuvē |
Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Garstilbji mājo siltos vai karstos reģionos viegli sāļu ūdenstilpju krastos. Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem, sermuļiem, žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
Latvijā reizēm var novērot vienu garstilbju ģints sugu — garstilbi (Himantopus himantopus).[2] Suga Latvijā ir reta ieceļotāja un līdz šim bijuši tikai divi novērojumi. Visticamākais, ieceļošana sagaidāma arī turpmāk, jo 2012. gadā ir bijusi pierādīta ligzdošana Klaipēdas apkaimē Lietuvā..[3]
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsevišķos informācijas avotos divu sugu vietā tiek izdalītas 4—5 sugas, lai gan Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība atzīst tikai 2 sugas, pārējās grupas sistematizējot kā garstilbja (Himantopus himantopus) 5 pasugas (H.h.himantopus, H.h.leucocephalus, H.h.knudseni, H.h.mexicanus, H.h.melanurus).[1][4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garstilbju ģints sugas ir vidēji lieli bridējputni ar ļoti garām, tievām kājām, relatīvi nelielu galvu un gariem, smailiem, taisniem knābjiem.[5] Lielākais ģintī ir melnais garstilbis, kura ķermeņa garums var sasniegt 40 cm, svars 220 g.[6] Mazākais dzimtā ir melnkakla garstilbis (H.h. mexicanus), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 33 cm, svars 136 g.[7][8] Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[9] Garās kājas ir sārtas un pēdām ir daļēji attīstījušās peldplēves.[9] Lielākajai daļai šo putnu ir melnbalts apspalvojums, dažām pasugām uz muguras tumši brūns tonējums. Izņēmums ir melnais garstilbis, kura apspalvojums ir viscauri melns.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garstilbji barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, piemēram, moluskiem, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un posmtārpiem. Tie barojas arī ar kurkuļiem un nelielām zivtiņām.[9] Šīs grupas putni ligzdo uz zemes, seklā iedobē, ūdentilpes tuvumā, bieži retinātās kolonijās. Ligzdošanas teritorija tiek agresīvi apsargāta un ienaidnieki tiek padzīti ar lielu enerģiju un troksni.[9]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garstilbju ģints (Himantopus)[1]
- Garstilbis (Himantopus himantopus)
- Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «BirdLife: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ Latvijas daba: Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
- ↑ «Ornitofaunistika: Garstilbis Himantopus himantopus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ Alive: Black-winged Stilt (Himantopus himantopus)
- ↑ Britannica: Recurvirostridae
- ↑ Alive: Black Stilt (Himantopus novaezelandiae)
- ↑ Black-necked Stilt (Himantopus mexicanus)
- ↑ All About Birds: Black-necked Stilt
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Baker, Allan J.; Thomas, Gareth (2003). "Avocets and Stilts". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 242–243. ISBN 1-55297-777-3.