Gastons Bakmanis
| ||||||||||||||||||||||
|
Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis 1883. gada 11. jūlijā, miris 1964. gada 18. februārī) bija zviedru anatoms un antropologs. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes anatomijas un histoloģijas profesors (1920-1925).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1883. gada 11. jūlijā Rejmirē (Rejmyre) Esterjētlandes lēnē Zviedrijā ārsta Torstena Alfrēda Bakmana, franču grāfa Pjera Furjē de Sera (Pierre Fourrier de Serre) mazdēla ģimenē. Pēc Kalmaras ģimnāzijas absolvēšanas studēja medicīnu Upsālas Universitātē (1901-1907), 1913. gadā tur aizstāvēja medicīnas doktora grādu. Bija asistents Stokholmas antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā (1916—1920). No 1920. līdz 1925. gadam bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes anatomijas un histoloģijas profesors. Pēc pārcelšanās atpakaļ uz Zviedriju strādāja par prozektoru un anatomu Stokholmas Karolinskas institūtā, vēlāk par anatomijas profesoru Lundas Universitātē (1933-1948). Pēc pensionēšanās G. Bakmans ar dzīvesbiedri Nadeždu 1948. gadā pārcēlās uz Upsālu, kur turpināja risināt zinātniskās problēmas. Miris no kuņģa vēža 1964. gada 18. februārī Upsālā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pētījis laika atstātās struktūras bioloģiskos objektos. Publicējis vairākus rakstus par latviešu antropometriju (Anthropologische Beiträge zur Kenntnis der Bevölkerung Lettlands, 1925, Die Augenfarbe der Letten, 1937). Izdarījis izrakumus un mērījumus tagadējo un senlatviešu antropoloģijas noskaidrošanai. Izveidojis LU Medicīnas fakultātes anatomijas un histoloģijas institūtu. 1925. gadā dibinājis Latvijas bioloģijas biedrību. Upsālas brīvmūrnieku ložas „Stenbocken” brālis.
Organiskā laika koncepcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai aprakstītu jebkuras dzīvās būtnes augšanu, G. Bakmans izstrādāja organiskā laika koncepciju, fizikālo (astronomisko, pulksteņa) laiku aizstājot ar paša organisma specifisko (organisko) laiku. Ontoģenēzes gaitā organiskais laiks pakāpeniski sasniedz nulles vērtību, tad kļūst pozitīvs un paātrināti pieaug līdz organisma nāvei. Organiskā laika aprēķinam viņš pārveidoja astrofiziķa E. Milna „patiesā laika” formulu, kas ir parastā astronomiskā laika logaritmiskā transformācija.
Organiskais laiks sadalās īpašos periodos, kurus viņš nosauca par „dzīves kvantiem”. Uz „dzīves kvantu” robežas organisms pārdzīvo kritisko situāciju, kurā ir palielināts jutīgums pret vides negatīvajiem apstākļiem, slimību izraisītājiem, indēm.[1]
Publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Om människans utveckling efter människoblifvandet. Centraltryckeriet, 1909. — 121 lappuse
- Kranier och skelett från S:t Clemens kyrkoruin i Visby. Almqvist & Wiksell, 1911. — 180 lappuses
- Bidrag Till Kännedomen Om de Medeltida Svenskarnas Antropologi. Kungl. Svenska Vetenskapsakademiens Handlingar, 1911.
- Människans förhistoria: Den äldre stenäldern. Cederquists Grafiska Aktiebolag, 1911. — 310 lappuses
- Über Bathro- und Clinocephalie. F. Bergmann, 1912. — 571 lappuse
- Die Bauchflosse der Selachier. 1te Abtheilung. Die Bauchflosse der Batoidei. Almqvist & Wiksells boktryekeri, 1913.
- Die Bauchflosse der Holocephali. Almqvist & Wiksell, 1915. — 63 lappuses
- Über Zwillingsbildungen im Muskelsystem des Menschen. Latvijas Valstpapīru spiestuve, 1924. — 449 lappuses
- Elimination korrelativer Störungen. Latvijas Valstpapīru spiestuve, 1924. — 374 lappuses
- Über falsche Korrelationen. Valstspapīru spiestuve, 1924. — 436 lappuses
- Georg Sprogis, Gaston Backman. Beitrag zum Erblichkeitsproblem der Dupuytrenschen Kontraktur... 1925.
- Anthropologische Beiträge zur Kenntnis der Bevölkerung Lettlands. 1925. — 379 lappuses
- Über generelle Wachstumsgesetze beim Menschen. Valstspapīru spiestuve, 1925. — 365 lappuses
- Assymetria Sterni. 1925. — 12 lappuses
- Das Wachstum der Körperlänge des Menschen. Kungliga Svenska Vetenskapsakad. Handlingar. 14. sējums, Almqvist & Wiksells boktryckeri, 1934. — 145 lappuses
- Människoraserne och moderna rasproblem. 1935. — 236 lpp.
- Die Augenfarbe der Letten. C. W. K. Gleerup, 1937. — 64 lappuses ("Par latviešu acu krāsu")
- Wachstumszyklen und phylogenetische Entwicklung. Gleerup, 1938. — 142 lappuses
- Das Wachstum der weissen Maus. C. W. K. Gleerup, 1939. — 26 lappuses
- Methodik der theoretischen Wiedergabe beobachteter Wachstumsserien. C. W. K. Gleerup, 1939. — 20 lappuses
- Wachstum und Sterblichkeit. Harrassowitz, 1940.
- Das Wachstum der Bäume. Springer, 1941. — 45 lappuses
- Wachstum und organische Zeit. Leipzig: J. A. Barth, 1943.
- Altern und Lebensdauer der Organismen. Almqvist & Wiksell, 1945. — 145 lappuses
- Zeit der spontanen Motilität und Gebärzeit bei Säugetieren und beim Menschen. Acta universitatis Lundensis, 42. sējums, 14. izdevums. Gleerup, 1946.
- Livets härkomst. ... Kungl. Fysiografiska sällskapets i Lund förhandlingar. Gleerupska univ.-bokh., 1948. — 23 lappuses
- Über die Scaphocephalie. (atkārtots izdevums Kessinger Publishing, 2010) — 278 lappuses
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Profesors Gastons Bakmans. Latvijas Universitātes divdesmit gadi. 1919—1939. II daļa. Mācību spēku biogrāfijas un bibliogrāfija. Rīga: LU, 1939, 406.—408. lpp.
- Vīksna A., Mauriņš A. Biologam un mediķim Gastonam Bakmanim 11. jūlijā — 100. Dabas un vēstures kalendārs 1983. Rīga: Zinātne, 1982, 224.—227. lpp.
- Maurins A. M. G. Backman’s Conception of Organic Time and the Experience of its Application. In: On the Way to Understanding the Time Phenomenon: The Constructions of Time in Natural Science. Part 1. Interdisciplinary Time Studies. Singapore, New Jersey, London, Hong Kong, 1995, p. 47—56.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ A. Mauriņš. Laika nefizikālās interpretācijas Latvijā Latvijas Universitātes Raksti, 763. sējums, 2011.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Raksts zviedru medicīnas izdevumā Läkartidningen [1]
- Izziņa enciklopēdijā Nordisk Familjebok [2]
- ciltskoks
|