Jānis Vilde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Vilde
1925. gadā
1925. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 16. aprīlī
Valles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Vecumnieku novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1971. gada 22. aprīlī (71 gads)
Rīga, Latvijas PSR
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Jānis Vilde (1900—1971) bija latviešu ārsts neirologs, veicis pētījumus antropoloģijā. Latvijas Universitātes profesors, Nervu slimību katedras un klīnikas vadītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gada 16. aprīlī Taurkalnes pagasta Ašmaņu mājās zemnieka ģimenē. 1919. gadā beidza mācības Latviešu izglītības biedrības vidusskolā un sāka studijas LU Medicīnas fakultātē. Profesora Gastona Bakmaņa rosināts, J. Vilde pievērsās pētniecībai un 1922. gadā vienatnē apceļoja Kolkas raga apkaimi un izmērīja 372 cilvēku antropoloģiskos rādītājus. 1924. gadā viņš publicēja rakstu par Kurzemes lībiešu antropoloģiju.

No 1925. gada J. Vilde profesora Edvarta Kalniņa vadībā sāka pētījumus par galvas smadzeņu uzbūvi un darbības traucējumiem. 1931. gadā viņš aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Patoloģiski anatomiski pētījumi par lepras slimnieku centrālo nervu sistēmu" un tika ievēlēts par Nervu slimību klīnikas vecāko asistentu. 1934. gadā Vilde pārgāja uz Psihiatrijas klīniku pie profesora Hermaņa Budula. Te viņu ieinteresēja malārijas terapija progresīvās paralīzes gadījumā, kā arī daži ģenialitātes aspekti. 1940. gadā Vildi ievēlēja par docentu un Nervu slimību katedras un klīnikas vadītāju, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ēkā viņš sāka veidot neiroloģijas muzeju un 1944. gadā izdeva pirmo mācību grāmatu par nervu slimībām latviešu valodā.

1946. gadā J. Vildi ievēlēja par profesoru, līdz 1947. gadam viņš vadīja Nervu slimību katedru un līdz 1951. gadam Rīgas 1. slimnīcas Nervu slimību nodaļu. Pēc čekas denunciācijas 1951. gadā Vildi arestēja sakarā ar izteicieniem „par vārdā neminēta proletariāta vadoņa vārdā nenosauktu slimību” un notiesāja uz desmit gadiem ieslodzījumā Vorkutlagā "par naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju".[1]

Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja un viņš atsāka strādāt par neirologu Rīgā. Miris 1971. gada 22. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nervu sistēmas slimības. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība 1946. — 643 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grāvere Rita. Jānis Vilde un lībiešu antropoloģija. Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. 8. sērija, Humanitārās un sociālās zinātnes. 7. sējums (2005), 152.-164.lpp. (ISSN 1407-9291)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]