11. jūlijs
Jump to navigation
Jump to search
11. jūlijs ir gada 192. diena pēc Gregora kalendāra (193. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 173 dienas.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1700. — nodibināta Vācijas Zinātņu akadēmija.
- 1776. — kapteinis Džeimss Kuks uzsāka trešo ceļojumu.
- 1859. — beidzās Otrais Itālijas Neatkarības karš.
- 1918. — Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās Lietuvas zemes padome — Tarība — pasludināja Virtenbergas grāfu, hercogu Vilhelmu fon Urahu par Lietuvas karali Mindaugu II.
- 1921. — Ārējā Mongolija (tagad Mongolija) ieguva neatkarību no Ķīnas.
- 1940. — Otrais pasaules karš: formāli nodibināts Višī Francijas režīms; Filips Petēns kļuva par premjerministru.
- 1943. — Otrais pasaules karš, Sabiedroto izcelšanās Sicīlijā: vācu un itāliešu spēki uzsāka pretuzbrukumu sabiedroto spēkiem Sicīlijā.
- 1944. — Frenklins Rūzvelts paziņoja, ka viņš paliks ASV prezidents arī uz ceturto pārvēlēšanas termiņu.
- 1950. — Pakistāna pievienojās Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Pasaules bankai.
- 1955. — frāze "Mēs paļaujamies uz Dievu" (In God We Trust) iekļauta visās ASV naudas vienībās.
- 1960. — Čehoslovākija tika pārdēvēta par Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku.
- 1961. — izveidota Čīles Antarktiskā teritorija.
- 1979. — ASV orbitālā stacija Skylab beidza eksistēt, ieejot Zemes atmosfērā.
- 1995. — Bosnijas karā Serbu Republikas kaujinieki ieņēma Srebrenicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja. Srebrenicas slaktiņā serbi nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1274. — Roberts Brūss (Robert the Bruce), Skotijas karalis (miris 1329. gadā)
- 1561. — Luiss de Gongora (Luis de Góngora), spāņu dzejnieks (miris 1627.)
- 1657. — Frīdrihs I (Friedrich I.), Prūsijas karalis (miris 1713.)
- 1767. — Džons Adamss (John Quincy Adams), 6. ASV prezidents (miris 1848.)
- 1883. — Gastons Bakmanis (Gaston Victor Backman), zviedru anatoms un antropologs (miris 1964.)
- 1888. — Kārlis Šmits (Carl Schmitt), vācu jurists (miris 1985.)
- 1892. (j.s., pēc v.s. 29. jūnijā) — Hugo Rozenšteins, latviešu ģenerālis (miris 1941.)
- 1916. — Gjū Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs
- 1920. — Juls Brinners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985)
- 1936. — Edgars Račevskis, latviešu kordiriģents
- 1979.:
- Raio Pīroja (Raio Piiroja), Igaunijas futbolists
- Lauris Reiniks, latviešu dziedātājs
- 1990. — Karolīna Vozņacka (Caroline Wozniacki), dāņu tenisiste
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 969. — Olga (О́льга), Kijevas Krievzemes valdniece (dzimusi ap 890.)
- 1451. — Ceļes Barbara (Barbara von Cilli), Svētās Romas imperatore - konsorte (dzimusi 1392.)
- 1908. — Frīdrihs Trauns (Friedrich Traun), vācu tenisists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs tenisā (dzimis 1876.)
- 1909. — Saimons Ņūkombs (Simon Newcomb), amerikāņu astronoms (dzimis 1835.)
- 1920. — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826.)
- 1937. — Džordžs Gēršvins (George Gershwin), amerikāņu komponists un pianists (dzimis 1898.)
- 1989. — Lorenss Olivjē (Laurence Olivier), angļu aktieris (dzimis 1907.)
- 2011. — Toms Gērelss (Tom Gehrels), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.)
|