11. jūlijs

11. jūlijs ir gada 192. diena pēc Gregora kalendāra (193. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 173 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1700. — nodibināta Vācijas Zinātņu akadēmija.
1776. — kapteinis Džeimss Kuks uzsāka trešo ceļojumu.
1859. — beidzās Otrais Itālijas Neatkarības karš.
1918. — Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās Lietuvas zemes padome — Tarība — pasludināja Virtenbergas grāfu, hercogu Vilhelmu fon Urahu par Lietuvas karali Mindaugu II.
1921. — Ārējā Mongolija (tagad Mongolija) ieguva neatkarību no Ķīnas.
1940. — Otrais pasaules karš: formāli nodibināts Višī Francijas režīms; Filips Petēns kļuva par premjerministru.
1943. — Otrais pasaules karš, Sabiedroto izcelšanās Sicīlijā: vācu un itāliešu spēki uzsāka pretuzbrukumu sabiedroto spēkiem Sicīlijā.
1944. — Frenklins Rūzvelts paziņoja, ka viņš paliks ASV prezidents arī uz ceturto pārvēlēšanas termiņu.
1950. — Pakistāna pievienojās Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Pasaules bankai.
1955. — frāze "Mēs paļaujamies uz Dievu" (In God We Trust) iekļauta visās ASV naudas vienībās.
1960. — Čehoslovākija tika pārdēvēta par Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku.
1961. — izveidota Čīles Antarktiskā teritorija.
1979. — ASV orbitālā stacija Skylab beidza eksistēt, ieejot Zemes atmosfērā.
1995. — Bosnijas karā Serbu Republikas kaujinieki ieņēma Srebrenicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja. Srebrenicas slaktiņā serbi nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.

1274. — Roberts Brūss (Robert the Bruce), Skotijas karalis (miris 1329. gadā)
1561. — Luiss de Gongora (Luis de Góngora), spāņu dzejnieks (miris 1627.)
1657. — Frīdrihs I (Friedrich I.), Prūsijas karalis (miris 1713.)
1767. — Džons Adamss (John Quincy Adams), 6. ASV prezidents (miris 1848.)
1883. — Gastons Bakmanis (Gaston Victor Backman), zviedru anatoms un antropologs (miris 1964.)
1888. — Kārlis Šmits (Carl Schmitt), vācu jurists (miris 1985.)
1892. (j.s., pēc v.s. 29. jūnijā) — Hugo Rozenšteins, latviešu ģenerālis (miris 1941.)
1916. — Gjū Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs
1920. — Juls Brinners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985)
1936. — Edgars Račevskis, latviešu kordiriģents
1979.:
- Raio Pīroja (Raio Piiroja), Igaunijas futbolists
- Lauris Reiniks, latviešu dziedātājs
1990. — Karolīna Vozņacka (Caroline Wozniacki), dāņu tenisiste

969. gads — Olga (О́льга), Kijevas Krievzemes valdniece (dzimusi ap 890.)
1451. gads — Ceļes Barbara (Barbara von Cilli), Svētās Romas imperatore - konsorte (dzimusi 1392.)
1908. gads — Frīdrihs Trauns (Friedrich Traun), vācu tenisists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs tenisā (dzimis 1876.)
1909. gads — Saimons Ņūkombs (Simon Newcomb), amerikāņu astronoms (dzimis 1835.)
1920. gads — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826.)
1927. gads — Fernāns Feijarts (Fernand Feyaerts). beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1880. gadā)
1937. gads — Džordžs Gēršvins (George Gershwin), amerikāņu komponists un pianists (dzimis 1898.)
1989. gads — Lorenss Olivjē (Laurence Olivier), angļu aktieris (dzimis 1907.)
2011. gads — Toms Gērelss (Tom Gehrels), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.)