11. jūlijs

11. jūlijs ir gada 192. diena pēc Gregora kalendāra (193. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 173 dienas.

Notikumi

• 1700. — nodibināta Vācijas Zinātņu akadēmija.
• 1776. — kapteinis Džeimss Kuks uzsāka trešo ceļojumu.
• 1859. — beidzās Otrais Itālijas Neatkarības karš.
• 1918. — Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās Lietuvas zemes padome — Tarība — pasludināja Virtenbergas grāfu, hercogu Vilhelmu fon Urahu par Lietuvas karali Mindaugu II.
• 1921. — Ārējā Mongolija (tagad Mongolija) ieguva neatkarību no Ķīnas.
• 1940. — Otrais pasaules karš: formāli nodibināts Višī Francijas režīms; Filips Petēns kļuva par premjerministru.
• 1943. — Otrais pasaules karš, Sabiedroto izcelšanās Sicīlijā: vācu un itāliešu spēki uzsāka pretuzbrukumu sabiedroto spēkiem Sicīlijā.
• 1944. — Frenklins Rūzvelts paziņoja, ka viņš paliks ASV prezidents arī uz ceturto pārvēlēšanas termiņu.
• 1950. — Pakistāna pievienojās Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Pasaules bankai.
• 1955. — frāze "Mēs paļaujamies uz Dievu" (In God We Trust) iekļauta visās ASV naudas vienībās.
• 1960. — Čehoslovākija tika pārdēvēta par Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku.
• 1961. — izveidota Čīles Antarktiskā teritorija.
• 1979. — ASV orbitālā stacija Skylab beidza eksistēt, ieejot Zemes atmosfērā.
• 1995. — Bosnijas karā Serbu Republikas kaujinieki ieņēma Srebrenicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja. Srebrenicas slaktiņā serbi nogalināja vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.

Dzimuši

• 1274. — Roberts Brūss (Robert the Bruce), Skotijas karalis (miris 1329. gadā)
• 1561. — Luiss de Gongora (Luis de Góngora), spāņu dzejnieks (miris 1627.)
• 1657. — Frīdrihs I (Friedrich I.), Prūsijas karalis (miris 1713.)
• 1767. — Džons Adamss (John Quincy Adams), 6. ASV prezidents (miris 1848.)
• 1883. — Gastons Bakmanis (Gaston Victor Backman), zviedru anatoms un antropologs (miris 1964.)
• 1888. — Kārlis Šmits (Carl Schmitt), vācu jurists (miris 1985.)
• 1892. (j.s., pēc v.s. 29. jūnijā) — Hugo Rozenšteins, latviešu ģenerālis (miris 1941.)
• 1916. — Gjū Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs
• 1920. — Juls Brinners (Yul Brynner), amerikāņu aktieris (miris 1985)
• 1936. — Edgars Račevskis, latviešu kordiriģents
• 1979.:
  • Raio Pīroja (Raio Piiroja), Igaunijas futbolists
  • Lauris Reiniks, latviešu dziedātājs
• 1990. — Karolīna Vozņacka (Caroline Wozniacki), dāņu tenisiste

Miruši

• 969. — Olga (О́льга), Kijevas Krievzemes valdniece (dzimusi ap 890.)
• 1451. — Ceļes Barbara (Barbara von Cilli), Svētās Romas imperatore - konsorte (dzimusi 1392.)
• 1908. — Frīdrihs Trauns (Friedrich Traun), vācu tenisists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs tenisā (dzimis 1876.)
• 1909. — Saimons Ņūkombs (Simon Newcomb), amerikāņu astronoms (dzimis 1835.)
• 1920. — Eiženija de Montiho (Eugénie de Montijo), Francijas imperatore (dzimusi 1826.)
• 1937. — Džordžs Gēršvins (George Gershwin), amerikāņu komponists un pianists (dzimis 1898.)
• 1989. — Lorenss Olivjē (Laurence Olivier), angļu aktieris (dzimis 1907.)
• 2011. — Toms Gērelss (Tom Gehrels), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.)