Mēris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par infekcijas slimību. Par citām jēdziena mēris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis. Baktērija saglabā dzīvotspēju pat pēc atrašanās kosmiskajā telpā.[nepieciešama atsauce] Tās galvenie pārnēsātāji ir grauzēji, cilvēki parasti inficējas no grauzēju pārnēsāto blusu kodieniem. Atkarībā no simptomiem, izšķir divas galvenās mēra formas — buboņu mēri un plaušu mēri. Neārstēts mēris gandrīz vienmēr ir nāvējošs. Mēris ir viena no postošākajām slimībām cilvēces vēsturē, bet mūsdienās reti sastopama. Raksturīgie simptomi — uz ādas veidojas sāpīgas čūlas, kuras pārklāj visu ķermeni. Bieži slimnieki pēc šis slimības mirst, daži, kuri izārstējas, paliek akli. Mūsdienu Eiropā šī slimība tiek uzskatīta par izskaustu.[1]

Mērim ir gara vēsture, kad tas zināmā mērā darbojies kā bioloģisks ierocis. Vēsturē saglabājusies informācija no senās Ķīnas un Viduslaiku Eiropas par to, ka uzbrucēji, tādi kā mongoļi, huņņi un turki ar inficēto dzīvnieku līķiem saindējuši pretinieku ūdens krātuves. Ir arī dati par to, ka epidēmijas upuri pat katapultēti pilsētās, kuras atradās aplenkumā. Viens no šādiem aplenkumiem, kad dženovieši, kuriem 1347. gadā piederēja tirdzniecības cents Kefe nonāca Zelta Ordas armijas aplenkumā. Pēc ilgstošā aplenkuma, kura laikā mongoļu armija sākusi ciest no mēra, aplencēji nolēma izmantot inficētus līķus kā bioloģisko ieroci, katapultējot tos pāri pilsētas sienām. Dženovas tirgoņi, sastapušies ar šīm šausmām, aizlaidās, tādējādi paverot ceļu Melnajai nāvei uz Eiropas dienvidiem. Vēlāk mēris strauji izplatījās, izraisot 1348. gadā visplašāko mēra epidēmiju Eiropas vēsturē, kuras atskaņas gan vairāk kārt manāmas gan Eiropas vēsturē, gan mākslā. Starp citu, arī slavenais Bokačo Dekamerons radies itāļu augstmaņu grupai izolējoties no mēra skartās pilsētas.

Otrā Pasaules Kara laikā arī japāņu armija izmantoja mēri kā ieroci, pavairojot un palaižot lielu inficētu blusu daudzumu, turklāt okupējot Mandžūriju, speciālā 731. vienība inficēja Ķīnas, Korejas un Mandžūrijas civiliedzīvotājus, kā arī kara gūstekņus ar mēra baktērijām. Vēlāk, pēc kara beigām, 12 no šīs programmas realizētājiem tika sodīti kā kara noziedznieki. Pēc Otrā Pasaules kara gan ASV, gan Padomju Savienība izstrādāja līdzekļus, kas varētu izmantot plaušu mēri kā bioloģisko ieroci, tomēr antibiotiķu izgudrošana padarīja šos briesmīgos plānus par neefektīviem. Mūsdienās slimība no epidēmiskās pārvērtusies visai retajā un gadā konstatē ne vairāk par 600 gadījumiem, pārsvarā tur, kur vēl sastopami inficētie dzīvnieki. 2017. gadā starp valstīm ar vairākiem mēra gadījumiem ir Kongo Demokrātiskā Republika, Madagaskara un Peru.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā nāvējošās slimības nosaukums radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes mer-, no kā cēlies arī latviešu vārds 'mirt'. Vārda mēris sākotnējā nozīme bijusi 'miršana', 'nāve'.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. VADLĪNIJAS EPIDEMIOLOĢISKAJIEM PASĀKUMIEM MĒRA UN AR BIOTERORISMU SAISTĪTA MĒRA GADĪJUMOS
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca, I sējums. Rīga : Avots, 1992, 582. lpp.