Mēris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par infekcijas slimību. Par citām jēdziena mēris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis. Baktērija saglabā dzīvotspēju pat pēc atrašanās kosmiskajā telpā.[nepieciešama atsauce] Tās galvenie pārnēsātāji ir grauzēji, cilvēki parasti inficējas no grauzēju pārnēsāto blusu kodieniem. Atkarībā no simptomiem, izšķir divas galvenās mēra formas — buboņu mēri un plaušu mēri. Neārstēts mēris gandrīz vienmēr ir nāvējošs. Mēris ir viena no postošākajām slimībām cilvēces vēsturē, bet mūsdienās reti sastopama. Raksturīgie simptomi — uz ādas veidojas sāpīgas čūlas, kuras pārklāj visu ķermeni. Bieži slimnieki pēc šis slimības mirst, daži, kuri izārstējas, paliek akli. Mūsdienu Eiropā šī slimība tiek uzskatīta par izskaustu.[1]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā nāvējošās slimības nosaukums radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes mer-, no kā cēlies arī latviešu vārds 'mirt'. Vārda mēris sākotnējā nozīme bijusi 'miršana', 'nāve'.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. VADLĪNIJAS EPIDEMIOLOĢISKAJIEM PASĀKUMIEM MĒRA UN AR BIOTERORISMU SAISTĪTA MĒRA GADĪJUMOS
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca, I sējums. Rīga : Avots, 1992, 582. lpp.