Georgs Pelēcis (dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā) ir latviešu komponists un muzikologs. Viens no pazīstamākajiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, senās polifonijas pētnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas Senās mūzikas centra prezidents.
Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. Mācījās Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, pēc tam studēja Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasē, pēc kuras beigšanas 1970. gadā sāka strādāt par Latvijas Valsts konservatorijas mūzikas teorijas katedras pasniedzēju. Līdztekus līdz 1977. gadam turpināja mūzikas teorijas studijas Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūrā pie Vladimira Protopopova. 1981. gadā aizstāvēja mākslas zinātņu kandidāta disertāciju "J. Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas". 1985. gadā notika viņa pirmais autorkoncerts, 1990. gadā G. Pelēcis publicēja pētījumu "Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas" un tika ievēlēts par Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru (1990).
Ar Latvijas Sorosa fonda atbalstu 1995.—1997. gadā Pelēcis turpināja savus zinātniskos pētījumus Oksfordas UniversitātesCorpus Christi koledžā un Kembridžas UniversitātesGonville and Caius koledžā. Šajā laikā viņš uzvarēja Roalda Dāla fonda konkursā par mūziku pasakai „Garā pupa” (Jack and the beanstalk), ko 1996. gadā atskaņoja Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Viņa darbi skanējuši arī Maskavas mūzikas festivālā "Alternatīva" un Lokenhauzas festivālā Austrijā.
Par godu Rīgas 800. gadu jubilejai Pelēcis 2001. gadā uzrakstīja oratoriju "Dievs ir mīlestība".
2002. gadā viņa koncerta „Tomēr” (Nevertheless) mūzika izmantota horeogrāfa Marka Teilora iestudētajā baleta trupas „Dance Alloy” uzvedumā Pitsburgā. 2012. gada jubilejas koncertā atskaņoja daļu no G. Pelēča 20 "Psalmofonijām" korim a cappella par pilnīgi visu 150 Dāvida psalmu tekstiem.[1]
Quatrieme Suite (Ceturtā svīta) / Mireille Gleizes, piano – 12′ 00″ // Sit down and listen — piano 94 – 1993, AVK 001
Concertino bianco in C / Alexei Ljubimov, piano, and the Deutsche Kammerphilharmonie of Bremen, Conductor Heinrich Schiff – 13′ 31″ // Mosaic – 1996, Erato 0630—12709—2
Nevertheless (Tomēr) / Gidon Kremer, violin, Vadim Sakharov, piano and the Deutsche Kammerphilharmonie of Bremen – 27′ 54″ // From My Home – 1997, TELDEC CLASSICS 0630—14654—2
Neujahrsmusik (Jaungada mūzika) / Anton Batagov, piano – 13′ 30″ // Yesterday – 1998, CDLA 9809
Second Suite (Otrā svīta) / Sergio Mascara , piano // Nuova musica consonante – S. I. A. E SSCD 003
Neujahrsmusik (Jaungada mūzika) / Alexei Ljubimov, piano – 14′ 11″ // Porquoi je suis sentimental – BIS CD—702
Георг Пелецис — Владимир Мартынов — Переписка (Georgs Pelēcis — Vladimirs Martinovs — Sarakste) / Владимир Мартынов, фортепиано, Георг Пелецис, фортепиано — 59′ 24″ // 2002, CDLA 03024
Meeting with a Friend (Tikšanās ar draugu) for violin and string orchestra / Gidon Kremer, violin, the orchestra Kremerata Baltica – 10’16” // Kremerland – 2004, Deutsche Grammophon, 00289 474 8012
Ziemassvētku dziedājums (Christmas Canto) for women’s voices and instrumental ensemble / Vocal group "Putni", chamber orchestra, conductor Normunds Dreģis – 15’12” // Ekumēniskie Ziemassvētki / Ecumenic Christmas – 2008, Herman Braun Foundation, HBF 005
Dramaturģija un instrumentācija Jāņa Ivanova Piektajā simfonijā. – Rīga: LVK, 1973, 37 lpp. (krieviski)
Dažas formveidojumu īpatnības Okegema mesās // Проблемы музыкознания: сборник научных трудов. Вып. 4. – Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija, 1976, 72–86 lpp. (krieviski)
Žoskēna Deprē Malheur me bat (Par cantus firmus sacerēšanas tehnikas jautājumu) // Теоретич. наблюдения над историей музыки. – Maskava: Mузыкa, 1978, 54–77 lpp.(krieviski)
Par XV gadsimta kora mūzikas formveidošanos dažās L’homme armé mesās. – Rīga: LVK, 1979, 73 (146) lpp. (krieviski)
1993. gadā — Romas Starptautiskā Palestrīnas centra medaļa par pētījumu "Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas".
2001. gadā — Latvijas Kultūras ministrijas prēmija par „Londonas” simfoniju, par oratorijām „Dievs ir mīlestība” un „Kristus ir dzimis”.
