Tālivaldis Ķeniņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tālivaldis Ķeniņš
Tālivaldis Ķeniņš, 2012. gada pastmarka
Tālivaldis Ķeniņš, 2012. gada pastmarka
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 22. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Miris 2008. gada 20. janvārī (88 gadi)
Valsts karogs: Kanāda Toronto, Kanāda
Tautība latvietis
Vecāki Atis Ķeniņš
Anna Rūmane-Ķeniņa
Dzīvesbiedre Valda Dreimane
Augstskola Parīzes Konservatorija
Profesionālā informācija
Žanrs simfoniskā mūzika
kamermūzika
klaviermūzika
vokālās kompozīcijas

Tālivaldis Ķeniņš (dzimis 1919. gada 22. aprīlī, miris 2008. gada 20. janvārī)[1] bija Kanādas latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Latvijas komponistiem.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālivaldis Ķeniņš dzimis 1919. gada 22.aprīlī Liepājā. Viņa tēvs bija dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš, māte — rakstniece Anna Rūmane-Ķeniņa, viņa pusbrālis — ekonomists Gundars Ķeniņš-Kings.[3]

Ķeniņš sāka mācīties mūziku pie Lūcijas Garūtas, pēc tam kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Francijā, mācījās Grenoblē pie Anrī Millera.[4]

No 1940. līdz 1944. gadam mācījās Latvijas konservatorijas Kompozīcijas klasē pie Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola. Pēc Otrā pasaules kara Ķeniņš atkal devās uz Franciju un 1945. gadā iestājās Parīzes Konservatorijā, kur viņa profesori bija Tonī Obēns un Olivjē Mesiāns.[4] Studēja Parīzes Konservatorijā no 1945. līdz 1950. gadam.[3] 1950. gadā Ķeniņš saņēma UNESCO stipendiju un vēl gadu varēja turpināt studijas.

1951. gadā kopā ar sievu Valdu Dreimani pārcēlās uz dzīvi Kanādā, kur līdz 1966. gadam bija ērģelnieks un kora diriģents Svētā Andreja draudzē Toronto.[3] No 1952. līdz 1984. gadam strādāja Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē par pedagogu.[3] No 1973. līdz 1974. gadam vadīja Kanādas Komponistu līgu.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orķestrim komponētas 8 simfonijas, 12 koncerti, Canzona Sonata vijolei un stīgu orķestrim, Beatae Voces Tenebrae simfoniskajam orķestrim. Ķeniņš strādājis arī kamermūzikas jomā, sacerējis klaviermūzikas darbus, kā arī vokālās kompozīcijas. Komponēja kora dziesmas, dažādu tautu tautasdziesmu apdares, kantātes, oratorijas.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3] Divas reizes saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības KF prēmiju, 1994. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu.[3] 2005. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Talivaldis Kenins». The Canadian Encyclopedia. Skatīts: 2021. gada 22. aprīlī.
  2. «Atzīmēs komponista Talivalža Ķeniņa 90. jubileju». Delfi. Skatīts: 2013. gada 29. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 605. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  4. 4,0 4,1 «Kenins, Talivaldis (1919 - 2008)». musicabaltica.com.
  5. «LAUREĀTI». Music.lv. Skatīts: 2013. gada 29. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]