Gerhards Kēnigs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Johans Gerhards Kēnigs (vācu: Johann Gerhard König; 1728—1785) bija vācbaltu farmaceits, ārsts un dabaspētnieks. Pētījis Ājurvēdas ārstniecības augus Dienvidindijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kēniga publikācija par Indijas termītiem (t.s. "baltajām skudrām") Berlīnes Dabaspētnieku biedrības izdevumā (1779).

Dzimis 1728. gada 29. novembrī Lamānu (Lemenen) pusmuižā Inflantijas vaivadijā (tagad Kūku pagastā). Strādāja par aptiekāra mācekli Rīgā, no 1748. gada Dānijā (Sorø, Viborg) un Karlskronā.[1] No 1757. gada Kēnigs studēja dabaszinātnes Upsālas Universitātē pie Linneja, 1759. gadā turpināja studijas Kopenhāgenas universitātē un strādāja Frederika slimnīcā. Šajā laikā viņš iesaistījās Dānijas karalistes augu atlanta Flora Danica veidošanā, 1764. gadā devās ekspedīcijā uz Dānijai piederošo Bornholmas salu, tad uz Islandes salu (1764—1765).

Līdztekus studēja ķirurģiju un medicīnu, pēc ārsta grāda iegūšanas 1767. gadā viņš devās strādāt uz Dānijas luterāņu misiju Trankebarā (tagad Tamilnadu štats Indijā), kur turpināja botāniskos pētījumus, kas 1773. gadā vainagojās ar doktora grāda iegūšanu Kopenhāgenas universitātē par Indijas ārstniecības augu pētījumiem (Dissertationem inauguralem de remediorum indigenorum ad morbos cuiuis regioni endemicos expugnandos efficacia). 1772. gadā viņu ievēlēja par dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina locekli. 1775. gadā viņš atstāja luterāņu misiju un pievienojās Arkotas naboba galmam.[2]

1778. gadā Kēnigs ar Britu Karaliskās biedrības prezidenta Džozefa Banksu (Banks) atbalstu iestājās Britu Austrumindijas kompānijas dienestā, Indijas dabas pētniecībā sadarbojās ar botāniķi Viljamu Roksberu (Roxburgh) un entomologu Johanu Kristiānu Fabriciusu (Fabricius, 1745-1808). Ar Arkotas naboba atbalstu viņš apceļoja ne tikai Dienvidindijas valstis, bet arī Siāmu (1779) un Ceilonu (1781).

1784. gadā viņš saslima ar dizentēriju un 1785. gada 26. jūnijā nomira ceļā uz Kalkutu Džagandapuramā (Jaggandhapuram pie Kakinadas, tagad Āndhra Pradēšas štatā). Neilgi pirms nāves 1784. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dissertationem Inauguralem De Remediorum Indigenorum Ad Morbos Cuivis Regioni Endemicos Expugnandos Efficacia, Præside Christiano Friis Rottböll, Consiliario Justitiæ, Med. Profes. Publ. Facultatis Medicæ P.T. Decano ... Disqvisitioni Eruditorum Pro Gradu Doctoris Submittit Johannes Gerhardus König, Regiæ Societ. Dan. Ad Cursum Evangelii In India Oriental. Promov. In Tranqvebar Medicus ... Die [24 Febr] Anno MDCCLXXIII. (doktora disertācija, (latīniski))
  • Naturgeschichte der sogenannten weissen Ameise. Beschaftigungen der Berlinischen Gesellschaft naturforschender Freunde, Vierter Band. Berlin: 1779.
  • Herbarium Koenigii. Tumba, Sweden: International Documentation Centre, [1966]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltische Historische Kommission (BHK)
  2. Another Madras first 'Pages from History' by Dr. A. Raman Charles Sturt University Orange, New South Wales Australia

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]