Pāriet uz saturu

Masaju žirafe

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Giraffa tippelskirchi)
Masaju žirafe
Giraffa tippelskirchi (Matschie, 1898)
Masaju žirafe
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaŽirafu dzimta (Giraffidae)
ĢintsŽirafes (Giraffa)
SugaMasaju žirafe (G. tippelskirchi)
Sinonīmi
  • Giraffa camelopardalis tippelskirchi
  • Giraffa camelopardalis thornicrofti
  • Giraffa tippelskirchi thornicrofti
Masaju žirafe Vikikrātuvē

Masaju žirafe, arī Kilimandžaro žirafe (Giraffa tippelskirchi) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Kenijas dienvidos, Tanzānijā un Luangvas ielejā Zambijā. Masaju žirafe ir Tanzānijas nacionālais dzīvnieks. Masaju žirafi parasti var novērot atklātā vai krūmu savannā, bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos mežos. Žirafes ir ļoti iecienījušas akāciju audzes.

Sistemātikas izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rodēzijas žirafei raibumi kāju apakšdaļā var arī nebūt

Tā ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošām žirafu ģints (Giraffa) sugām, un saskaņā ar mūsdienu sistemātiku masaju žirafei nav ģeogrāfisko variāciju.[1][2] Vēl nesenā pagātnē masaju žirafei tika izdalītas 2 pasugas: G.t. tippelskirchi un G.t. thornicrofti, bet jaunāko ģenētisko pētījumu rezultātā abas pasugas apvienotas kā viena suga, Luangvas ielejā izolēti dzīvojošo Rodēzijas žirafi izdalot kā ekotipu.[3]

Sugas kopējā populācija ir apmēram 32 500 indivīdi, no kuriem 550 ir Rodēzijas žirafes.[1][3] Zoodārzos mājo apmēram 100 masaju žirafes.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masaju žirafe ir lielākā no visām žirafēm.[4] Tādējādi masaju žirafe augumā ir augstākais sauszemes dzīvnieks pasaulē.[5] Tēviņa augums sasniedz apmēram 6 metrus, mātītes 5 m. Svars tēviņam ir 900—1360 kg, mātītei 590—900 kg.[5]

Kažoka rakstu veido neregulāras formas raibumi, kas atgādina vīnogu lapas vai zvaigznes. Tie ir tumši brūni, bet kažoka pamatkrāsa ir krēmīgi brūna. Raibumi ir arī uz kājām, līdz pat nagiem. Izņēmums ir Rodēzijas žirafe, kurai raibumi var arī nebūt kāju apakšdaļā.[3] Raibumi uz ķermeņa un kakla ir lieli, bet uz kājām, virzienā uz leju, tie paliek arvien sīkāki. Salīdzinoši masaju žirafe no visām žirafēm ir vistumšākā, turklāt tēviņi ir tumšāki nekā mātītes.[5] Tēviņam kļūstot vecākam, tā raibumi kļūst tumšāki. Vistumšākie raibumi barā ir dominantajam tēviņam.[5] Vairāk par žirafes anatomiju un īpatnībām var izlasīt galvenajā rakstā žirafes.

  1. 1,0 1,1 Fennessy J.; Bidon T.; Reuss F.; Kumar V.; Elkan P.; Nilsson M.A.; Vamberger M.; Fritz U.; Janke A. (2016). "Multi-locus Analyses Reveal Four Giraffe Species Instead of One". Current Biology. 26: 1–7. doi:10.1016/j.cub.2016.07.036
  2. «Extensive population genetic structure in the giraffe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-18. Skatīts: 2016-09-24.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Giraffe Species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  4. Dagg, A.I.; Foster, J. B. (1982). The Giraffe. Its Biology, Behavior, and Ecology (with updated supplementary material). Malabar, Florida: Krieger Publishing Company
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 «Masai Giraffe – Giraffa camelopardalis tippelskirchi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. novembrī. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]