Glioksilskābe
| Glioksilskābe | |
|---|---|
 Glioksilskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | С2Н2О3 |
| Molmasa | 74,04 g/mol |
| Blīvums | 1100 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | —93 °C |
| Viršanas temperatūra | 111 °C |
Glioksilskābe (oksoetānskābe, formilskudrskābe, OCH−СООН) ir vienkāršākā aldehīdkarbonskābe. Bezūdens glioksilskābe ir bezkrāsains, higroskopisks sīrupveida šķidrums. Glikolskābes sāļus un esterus sauc par glioksilātiem.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glioksilskābe atrodama negatavos augļos. Augļiem nogatavojoties, tā pakāpeniski izzūd. Tā rodas no glikolskābes īpaša oksidējoša fermenta iedarbībā.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Var iegūt, oksidējot ar slāpekļskābi etilēnglikolu, glikolskābi, vai etilspirtu.
Glioksilskābe rodas, vārot hlorāla vai dihloretiķskābes ūdens šķīdumus:
OCHCCl3 → OCHC(OH)3 → OCHCOOH + H2O
Iegūst, arī elektroķīmiski reducējot skābeņskābi uz dzīvsudraba vai svina katoda.
Bezūdens glioksilskābi iegūst, ietvaicējot vakuumā virs sērskābes vai fosfora pentoksīda tās ūdens šķīdumus.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glioksilskābes molekula viegli saista ūdens molekulu, veidojot stabilu aldehīdhidrātu (HO)2CH−COOH.
| ||||||||
|