Skābeņskābe
Izskats
Skābeņskābe | |
---|---|
Skābeņskābes struktūrformula | |
Ķīmiskā formula | HOOC-COOH |
Molmasa | 90,03 (dihidrātam 126,07) g/mol |
Blīvums | 1900 (dihidrātam 1653) kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 101 °C (ātri karsējot); sublimējas 157 °C temperatūrā |
Viršanas temperatūra | sadalās 189,5 °C temperatūrā |
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes sāļus un esterus sauc par oksalātiem (no latīņu: oxalis — 'zaķskābenes'). Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Veido kristālhidrātu ar divām molekulām ūdens (C2H2O4· 2H2O). Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skābeņskābe ir sastopama dažādos augos, tai skaitā skābenēs un spinātos.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skābeņskābe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
|