Gornajašu kapliča

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gornajašu kapliča

Gornajašu (Gornijašu, Gurniešu, Gurnajiešu, Gornijiešu, Gurnejiešu) kapliča, viena no senākajām koka kapličām Latgalē, atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā. Celta 1788. gadā pēc muižnieka Gizborta vēlēšanās, kā guļbūve ar astoņiem stūriem.[1] Kapu kapliča Gornajašos kopš 18. gs. ir bijusi saistīta ar Nīdermuižas draudzi un baznīcu, kuras senākā ēka bijusi celta 1748. gadā. Pēc nostāstiem, kapliča uz tagadējo vietu pārcelta no senākas, slēgtas Nīdermuižas draudzes kapsētas Pelēčos. Tajā atrodas baroka laika glezniecības paraugi, divi 19. gs. darināti krucifiksi. Ēka, tāpat kā altāris un gleznotais krucifikss, ir iekļauti valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.[2] Kopumā kapelas interjeru veido vairāk kā 10 gan valsts, gan vietējās nozīmes pieminekļi: ciborija kauss, vairākas gleznas un gravīras, kā arī dažādi baznīcas interjera priekšmeti. 2001.—2002. gadā Latvijas Vēstures muzeja speciālisti un Latvijas Restauratoru biedrība veica apmēram 30 gravīru un altāra rekonstrukciju.[3]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gornajašu kapliča ir centriska guļbūve ar astoņstūra plānu, piramidālu jumtu, ko vainago ažūrs, kalts metāla krusts. Tai piebūvēts atklāts lievenis, kura jumtiņu balsta apaļu koka kolonnu pāris. Ēkas ārsienām ir dēļu apšuvums, tās nelielie logi un durvis ievietoti četrstūra ailās, konstrukciju sastiprināšanai  izmantotas kalēja kaltas naglas.

Altāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nelielās kapličas iekārtas priekšmetu vidū izceļas 18. gs. meistaru darbi. Tādi ir vēlā baroka tradīcijās gleznotie siluetgriezuma altāra retabls un krucifikss, kā arī gleznojumi. Altāra iluzorais gleznojums attēlo nelielu, kompaktu vienstāva retablu ar telpiski izkārtotām kolonnām un ekspresīvu siluetu, to augšmalās dekorē koši ziedu pušķi vāzēs. Retablam pieskaņots arī altāra mensas un tabernākula dekoratīvais krāsojums.

Altāra kompozīcijas telpiskais risinājums padziļina visu telpu un rada monumentalitātes iespaidu. Gleznojumā samanāmas vēlīnā baroka stila iezīmes ar agrīnā rokoko elementiem. Retabla centrā ir altārglezna "Kristus kristīšana". Aili ieskauj gleznotas, marmorētas kolonnas. Altārim abās pusēs atrodas uzgleznotas ziedu vāzes ar ziedu pušķiem. Dominē zaļā, pelēkā un koši sārtā krāsa.[4]

Gleznas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapelā bijušo gleznu vidū izceļas retas ikonogrāfijas paraugs — Sv. Antonīna atveidojums (glezna atrodas Nīdermuižas katoļu baznīcā). Tajā 18. gs. trešā ceturkšņa meistars atveidojis dominikāņu mūku, Florences arhibīskapu Sv. Antonīnu (1389—1459), izvēloties vēlā baroka tradīcijām atbilstošu formu un patapinot kompozīciju no kādas gravīras parauga.

18. gs. nogalei piederējis arī nozagtais Sv. Kazimira gleznojums.

19. gs. pirmās puses tradīcijas pārstāvējusi kapličas sienu dekoratīvā apdare (klasicisma formās gaišos toņos veidota dekoratīvā krāsojuma sistēma ar rāmju un iekārtu vītņu motīvu). Šim laikam atbilst arī nezināma gleznotāja darinātais "Garīdznieka portrets" (glabājas Nīdermuižas katoļu baznīcā).

19.gs. gleznotāja amatnieciskās prasmes raksturo Sv. Pētera gleznojums (glabājas Nīdermuižas katoļu baznīcā). Šī paša laikmeta stila paraugi ir arī divi spoguļi koka rāmjos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rancāne L. Atgriezt tagadnei senatnes spožumu. Novadnieks, 2001, 1. aug.
  2. «Gornejiešu (Gornajašu) kapliča | Mantojums.lv». mantojums.lv (latviešu). Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Skatīts: 2018-02-02.[novecojusi saite]
  3. Rancāne L. Gurnejiešu kapelas restaurāciju augstu vērtē pasaulē. Novadnieks, 2002, 14. dec.
  4. Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Preiļu rajonā. R.: Neputns, 2013