Preiļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Preiļi
pilsēta
Tirgus laukums Preiļos
Tirgus laukums Preiļos
Ģerbonis: Preiļi
Ģerbonis
Preiļi (Latvija)
Preiļi
Preiļi
Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E / 56.300; 26.717Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E / 56.300; 26.717
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Preiļu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Prely
poļu: Prele
latgaliešu: Preili
Platība
 • Kopējā 5,1 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 7 074
 • blīvums 1 387,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5301
Mājaslapa www.preili.lv
Preiļi Vikikrātuvē

Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām - ziemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmens uzstādīts par godu pilsētas tiesību iegūšanai, 1928. gadā

Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu valsts Jersikas administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.[2] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.

Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ samazinājas līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.

Raiņa bulvāris 2006. gadā

1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā — pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu, samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.

Populārākie tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preiļu parks un Borhu muižas komplekss, Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija, P. Černavska keramikas māja, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Preiļu Romas katoļu baznīca.

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akciju sabiedrība Preiļu siers (piena pārstrāde), SIA VS Teks (trikotāžas izstrādājumu ražošana), SIA Firma Jata (darba specapģērbu ražošana), Pašvaldības uzņēmums Preiļu saimnieks (komunālie pakalpojumi), SIA Zolva (pārtikas mazumtirdzniecība), SIA ATVARS – P (kravu pārvadājumi), SIA PRIMO food (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos), SIA VEGA P (degvielas mazumtirdzniecība), SIA Manana (gaļas pārstrāde, pārtika), SIA TU LAUKI (pārtikas mazumtirdzniecība).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Preiļu novads > Vēsture

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]