Gotarda bāzes tunelis
Izskats
Gotarda bāzes tunelis | |
Gotarda bāzes tunelis un Cimmerbergas bāzes tunelis AlpTransit projektā (dzelteni: lielākie tuneļi, sarkani: eksistējošās galvenās trases) | |
Informācija | |
---|---|
Līnija | AlpTransit |
Vieta | Šveices Alpi |
Statuss | pieņemts ekspluatācijā |
Sākums | Erstfelda (Uri) |
Beigas | Bodio (Tičīno) |
Darbība | |
Sākts darbs | 1996. gadā |
Atklāts | 2016. gada 1. jūnijs (pilnībā tiks ekspluatēts no 2016. gada beigām) |
Īpašnieks | Šveices federālais dzelzceļš |
Operators | Šveices federālais dzelzceļš |
Satiksme | dzelzceļš |
Tehniskā informācija | |
Garums | 57,104 km (austrumu tunelis) 57,017 km (rietumu tunelis) |
Sliežu ceļu skaits | 2 viena ceļa tuneļi |
Sliežu ceļa platums | 1435 mm |
Maks. ātrums | līdz 250 km/h |
Pacēlums | 549 m |
Platums | 8,8—9,5 m |
Gotarda bāzes tunelis (vācu: Gotthard-Basistunnel, itāļu: Galleria di base del San Gottardo) ir dzelzceļa tunelis Šveices Alpos. Ar garumu 57 km tas ir garākais dzelzceļa tunelis pasaulē, atstājot otrajā vietā Seikana tuneli Japānā. Tuneļa atklāšana notika 2016. gada 1. jūnijā.[1]
Pēc projektētāju aprēķina jaunajā tunelī, kas savieno ziemeļu un dienvidaustrumu Eiropu, kursēs līdz 300 vilcieniem dienā, un tam vajadzētu mazināt satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu Šveices Alpos.[2] Celtniecības izmaksas ir aptuveni 11 miljardi ASV dolāru.[2]
Tuneļa celtniecības laikā bojā gājuši astoņi no aptuveni 2500 tuneļa strādniekiem.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ZINĀTNE: Garākais dzelzceļa tunelis pasaulē Arhivēts 2016. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Māris Krūmiņš, nra.lv 2016. gada 3. jūnijā
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ieskats pasaulē garākajā tunelī Šveices Alpos». db.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|