Grigore Vieru

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grigore Vieru
Grigore Vieru
Grigore Vieru 20.gs 60.gadi
Grigore Vieru 20.gs 60.gadi
Personīgā informācija
Dzimis 1935. gada 14. februārī
Rumānijas karaliste, mūsdienu Valsts karogs: Moldova Moldova, Hotinas novads,Pererita
Miris 2009. gada 18. janvārī (73 gadi)
Valsts karogs: Moldova Kišiņeva, Moldova
Tautība Moldāvs
Vecāki Eudokija un Pavels Vieru
Dzīvesbiedre Raisa Vieru (1957–2009)
Bērni Teodor un Călin Vieru
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda moldāvu valoda
Slavenākie darbi Latvijā slavenas dziesmas "Dzimtā valoda" vārdu autors
Augstskola Valsts pedogoģijas universitāte,Kišiņeva

Grigore Vieru (rumāņu: Grigore Vieru, IPA: [ɡriˈɡore viˈeru]; dzimis 1935. gada 14. februārī, miris 2009. gada 18. janvārī) bija moldāvu dzejnieks un rakstnieks. Plašāk zināms ar saviem sacerējumiem bērniem. Viņa liriku raksturo dzīvi dabas ainavu apraksti, patriotisms un mātes tēla godāšana. Vieru savus darbus rakstīja moldāvu valodā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejnieks piedzima 1935. gadā Pereritas ciemā, Hotinas novadā, tolaik Rumānijas karalistē, mūsdienās tas ir Briceni rajons Moldovā. Viņa vecāki Pavels un Eudokija Vieru (m. uzv. Didic) bija zemnieki. 1959. gadā Grigore Vieru apprecēja Raisu Vieru, viņiem bija divi dēli, Teodors un Calins.

Radošais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa pirmais darbs tika publicēts 1957. gadā bērnu dzejoļu krājumā. 1958. gadā Vieru absolvēja Valsts Pedagoģijas universitāti, iegūdams grādu vēsturē un filoloģijā. 1959. gadā viņš kļuva par žurnāla Nistru redaktoru. No 1960. līdz 1963. gadam strādāja par redaktoru izdevniecībā Cartea Moldovenească. 1967. gadā viņa grāmata "Dzeja visu paaudžu lasītājiem" saņēma Moldāvijas Jaunatnes literatūras balvu. Nākamajā gadā izdevums "Tavs Vārds" tika iekļauts Moldāvijas augstskolu mūsdienu literatūras sarakstā.

Vieru dzeja iedvesmoja daudzus moldāvu komponistus, arī pats dzejnieks ir melodiju autors vairākām dziesmām (Să creşti mare u.c.). No 1964. gada viņš sāka sadarbību ar komponisti Jūliju Cibuļsku (Soare, soare, "Clopoţeii, Stea-stea, logostea, Ramule-neamule, Cîntînd cu iubire etc.).

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015.gadā izdota Moldovas pastmarka ar Grigore Vieru attēlu

1973. gadā Vieru pirmo reizi apmeklēja Rumāniju. 1974. un 1977. viņu pie sevis uzaicināja Rumānijas rakstnieku savienības prezidents, Vieru viesojās Bukarestē, Konstancā, kā arī dažās Transilvānijas pilsētās. 1978. gadā tika publicēts krājums "Piektdienas zvaigzne", ko pirmo reizi izdeva arī Rumānijā. Šajā krājumā tika publicēts dzejolis, kas Latvijā plaši pazīstama Imanta Ziedoņa atdzejojumā kā dziesma "Dzimtā valoda" (komponists Ainars Virga, izpildīja grupa Līvi). Šī dziesma kļuva par vienu no Dziesmotās revolūcijas priekšvēstnešiem.

1989. gadā Grigore Vieru tika ievēlēts Moldāvijas parlamentā un atbalstīja kustību, kas iestājās par Rumānijas un Moldovas apvienošanos. 1990. gadā ievēlēts par Rumānijas Akadēmijas Goda biedru. 1992. gadā Rumānijas Akadēmija nominēja Vieru Nobela Miera prēmijai. 1995. gadā ievēlēts par Rumāņu raidorganizācijas valdes locekli. Saņēmis vairākas balvas literatūrā un valsts apbalvojumus.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieru mira 2009. gada 18. janvārī Kišiņevā no divas dienas iepriekš autoavārijā gūtajiem ievainojumiem[1]. Viņš tika apglabāts 20. janvārī, no viņa atvadīties bija atnākuši ap 10 000 cilvēku. Grigore Vieru bēres tika translētas nacionālajā televīzijā, viņš tika apglabāts dzimtajā ciemā Pereritā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]