Grimma

Grimma
Grimma
Ģerbonis
Grimma
Koordinātas: 51°14′17″N 12°43′43″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Apriņķis	Leipcigas apriņķis
Platība
• Kopējā	217,7 km2
Augstums	128 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	28 269
• blīvums	132,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.grimma.de/
Grimma Vikikrātuvē

Grimma (vācu: Grimma) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Leipcigas apriņķī pie Muldes upes.

Vēsture

Grimma dibināta 1170. gadā. Dažkārt bijusi Meisenes markgrāfu un Saksijas kūrfirstu rezidences pilsēta. VDR laikā pie pilsētas atradās Padomju armijas kara bāze. Cietusi 2002. gada Eiropas plūdos, kad tika aizskalots 18. gadsimtā celtais tilts pār Muldi. 2012. gadā tas atjaunots, bet 2013. gada plūdos atkal aizskalots.

Izglītība, kultūra, tūrisms un sports

Pilsēta atrodas vēsturiskā apbūve - 1442. gadā celtais rātsnams, 1550. gadā dibinātā skola, pils.

Cilvēki

Grimma ir Saksijas hercoga Albrehta Drosmīgā (Albrecht der Beherzte, 1443-1500) un aktiera Ulriha Mīes (Ulrich Mühe, 1953-2007) dzimtā pilsēta.

1523. gada 4. aprīlī no Marietronas klostera, kas atradās pie Grimmas, izbēga grupa mūķeņu, kuru starpā bija Mārtiņa Lutera nākamā sieva Katarīna fon Bora (Katharina von Bora, 1499-1552). 17. gadsimtā vietējā skolā mācījās baznīcas mūzikas autors Pauls Gerharts (Paul Gerhardt, 1607-1676) un jurists Samuels fon Pūfendorfs (Samuel von Pufendorf, 1632-1694), bet 18. gadsimta beigās - Vidzemes garīdznieks un pedagogs Augusts Albanuss (August Albanus, 1765-1839). 1932. gadā dzimtas īpašumā Grosbotenē apglabāta urna ar Vilhelma Ostvalda pelniem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grimma.