Guntis Zemītis
|
Guntis Zemītis (dzimis 1955. gada 13. jūnijā Jelgavā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks, BA "Turība" profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbojās Jāņa Graudoņa (1913–2005) vadītajos arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī. No 1979. līdz 1982. gadam strādāja Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti, no 1983. gadā sāka strādāt Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā, kuru vadīja no 1986. līdz 1999. gadam. Šajā laikā zinātnieks pievērsās ornamenta un simbolu izpētei, par ko 1995. gadā saņēma vēstures doktora grādu. Kopš 1999. gada strādā Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūtā, kur vadījis vairākus nozīmīgus grantus un projektus. Kopš 2008. līdz 2020. g. bija institūta vadītājs. Paralēli šim darbam G. Zemītis ir mācībspēks Biznesa augstskolā "Turība", kur izstrādājis mācību līdzekli tiesību vēsturē ("Ārvalstu valsts un tiesību vēsture") un 2011. gadā ievēlēts par profesoru.
Studentu korporācijas Fraternitas Cursica biedrs.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi, Izglītības un zinātnes ministrijas balvu un Ministru kabineta balvu. 2014. gadā G. Zemītis ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.[1] 2014. gada 11. novembrī Akadēmiskā rakstu krājuma "Latvieši un Latvija" redakcijas kolēģijai: Ilgai Jansonei, Tālavam Jundzim, Viktoram Hausmanim, Maijai Kūlei, Andrejam Vaskam un Guntim Zemītim par būtisku devumu starpnozaru disciplīnas letonistikas izveidē un četru sējumu akadēmiskā rakstu krājuma "Latvieši un Latvija" sastādīšanu tika pasniegta LR Ministru kabineta balva par ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā. Ministru kabineta balva ir Latvijas Republikas valdības augstākais apbalvojums.[2]
2020. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.[3]
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]G. Zemīša zinātniskās intereses sniedzas pāri disertācijas tēmas robežām un iekļauj plašu 9.–13. gadsimta vēstures problemātikas loku. Iznākušas vairākas G. Zemīša zinātniskās publikācijas un grāmata “Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē” (2004) par lībiešu, zemgaļu un kuršu reliģiskajiem uzskatiem, tirdznieciskiem sakariem, kā arī atsevišķām senlietu grupām. Šie pētījumi lielā mērā balstās uz G. Zemīša vadīto arheoloģisko izrakumu rezultātiem. Sevišķi atzīmējami 1986.–1996. gadā veiktie pētījumi Daugmales pilskalna arheoloģiskajā kompleksā.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Guntim Zemītim ir daudz nozīmīgu publikāciju. 2004. gadā izdota monogrāfija „Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē”, 2003. un 2006. gadā izdota mācību grāmata „Ārvalstu valsts un tiesību vēsture” u.c. Nozīmīgs ir vēsturnieka ieguldījums akadēmiskā rakstu krājuma „Latvieši un Latvija” rakstu tapšanā un rediģēšanā.[nepieciešama atsauce]
- "Drošības aspekti Latvijas vēsturē". Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2023.
- "Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos" zinātniskais redaktors Gatis Krūmiņš ; autori: Guntis Zemītis, Gustavs Strenga, Gvido Straube, Jānis Šiliņš, Gatis Krūmiņš. E grāmata, Rīga, Valsts kanceleja, 2017 tiešsaistes resurss (69 lapas) : ilustrācijas ; 11,02 MB.
- "Ārvalstu valsts un tiesību vēsture". Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2004.318 lpp.
- "Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē". LU Latvijas vēstures institūts. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 277 lpp.
- "Latvijas dzelzs laikmeta senlietu ornaments un tā simbolika" Rīga, 1995.43 lp
- "Daugmalē pirms tūkstots gadiem" Rīga : LU Ekoloģiskā centra apgāds "Vide", 1993.47 lpp.
- "Senču raksti" sastādītāji un teksta autori G. Zemītis, V. Rozenberga. Rīga : Latvijas Vēstures muzejs, 1991. 47 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arheologam Latvijas ZA īstenajam loceklim Guntim Zemītim 50.». Latvijas Vēstures žurnāls. Skatīts: 2017. gada 10. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Valdība atbalsta Ministru kabineta balvas piešķiršanu piecām izcilām personībām.». Latvijas Vēstnesis portāls. Skatīts: 2017. gada 10. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ Ordeņu kapitula paziņojums Nr.8 Rīgā 2020.gada 9.novembrī "Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni".