Gustavs Fehners

Gustavs Fehners Gustav Fechner Gustavs Fehners Personīgā informācija Dzimis 1801. gada 19. aprīlī Groszerhene, Saksija (tagad Žarki Velke, Polija) Miris 1887. gada 18. novembrī (86 gadi) Leipciga, Vācijas impērija (tagad Vācija) Dzīves vieta Žari, Drēzdene, Leipciga Tautība vācietis

Zinātniskā darbība Zinātne psiholoģija Darba vietas Leipcigas Universitāte Alma mater Leipcigas Universitāte Sasniegumi, atklājumi psihofizika Vēbera-Fehnera likums mediāna

Gustavs Teodors Fehners (vācu: Gustav Theodor Fechner, 1801. gada 19. aprīlī — 1887. gada 18. novembrī) bija vācu psihologs. Psihofizikas un viens no eksperimentālās psiholoģijas pamatlicējiem, ietekmējis daudzu 20. gadsimta psihologu un filozofu darbību.

Dzimis Lejaslužicā (toreiz Vācijā, tagad Polijā), mācītāja ģimenē. Mācījies skolā Zoravā (Žaros). Studēja Drēzdenē, bet no 1818. gada - Leipcigā, kur pavadīja visu atlikušo mūžu. 1834. gadā tika iecelts par fizikas profesoru. 1839. gadā, pētīdams krāsu uztveri un redzi, pats saslima ar acu slimību un atkāpās no amata. Izveseļojies, sāka pētīt cilvēka prāta un ķermeņa savstarpējo mijiedarbību, izlaizdams grāmatas un uzstājoties ar lekcijām. Gustava Fehnera galvainais darbs ir 1860. gadā publicētie "Psihofizikas elementi" (Elemente der Psychophysik), kur cita starpā aprakstīts Vēbera-Fehnera likums. Plaši ieviesis mediānas jēdzienu.

Darbi

• Praemissae ad theoriam organismi generalem, Leipciga, 1823
• Ueber die Anwendung des Gravitationsgesetzes auf die Atomenlehre, Nirnberga, 1828
• Maaßbestimmungen über die galvanische Kette, Leipciga, 1831
• Das Hauslexicon. Vollständiges Handbuch praktischer Lebenskenntnisse für alle Stände, 8 daļas, Leipciga, 1834-38
• Das Büchlein vom Leben nach dem Tode, Drēzdene, 1836
• Ueber das höchste Gut, Leipciga , 1846
• Nanna oder über das Seelenleben der Pflanzen, Leipciga, 1848
• Zend-Avesta oder über die Dinge des Himmels und des Jenseits. Vom Standpunkt der Naturbetrachtung, 3 daļas, Leipciga, 1851 (daļa nr.1, nr.2 und nr.3)
• Professor Schleiden und der Mond, Leipciga, 1856
• Ueber die physikalische und philosophische Atomenlehre, Leipcig, 1855, 2. izdevums Leipciga, 1864
• Elemente der Psychophysik, 2 daļās, Leipciga, 1860 (Daļa nr.1 un nr.2)
• Ueber die Seelenfrage. Ein Gang durch die sichtbare Welt um die unsichtbare zu finden, Leipciga, 1861
• Die drei Motive und Gründe des Glaubens, Leipciga, 1863
• Einige Ideen zur Schöpfungs- und Entwickelungsgeschichte der Organismen, Leipciga, 1873
• Kleine Schriften, Leipciga, 1875. (ar pseidonīmu Dr. Mises, satur: Beweis, daß der Mond aus Jodine besteht, Schutzmittel für die Cholera, Vergleichende Anatomie der Engel, Stapelia mixta u.c.)
• Vorschule der Aesthetik, 2 daļas, Leipciga, 1876
• In Sachen der Psychophysik, Leipciga, 1877
• Die Tagesansicht gegenüber der Nachtansicht, Leipciga, 1879
• Revision der Hauptpuncte der Psychophysik, Leipciga, 1882
• Kollektivmasslehre, pēc nāves, Leipciga, 1897

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Fehners.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)