Gustavs Francis

Gustavs Francis;
Krievijas Impērijas armijas apakšpulkvedis Gustavs Francis
Personīgā informācija
Dzimis	1864. gada 18. jūnijā ; Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	pēc 1941. gada;
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Sofija Reimersa
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; pulkvedis
Dienesta laiks	1881—1917; 1920—1928
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki, intendantūra
Komandēja	8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks; 416. Augšdņepras kājnieku pulks
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš; Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis u.c.
Izglītība	Rīgas kājnieku junkurskola
Cits darbs	Kara saimniecības pārvaldes priekšnieks

Gustavs Francis (1864—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, vēlāk 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandieris, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1864. gada 18. jūnijā Rīgā. 1881. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienēja 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā. Beidzis Rīgas kājnieku junkurskolu 1883. gadā podpraporščika pakāpē, dienēja 113. Staraja Rusas kājnieku pulkā Rīgā. 1884. gadā paaugstināts podporučiku, 1890. gadā poručika, 1898. gadā štābskapteiņa, 1900. gadā kapteiņa pakāpē. Piedalījies Krievijas—Japānas karā 241. kājnieku pulka sastāvā, pēc kara atgriezās atpakaļ 113. kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, iecelts par pulka saimniecības priekšnieku, vēlāk par bataljona komandieri.

Piedalījās Pirmajā pasaules karā. 1916. gada 19. aprīlī viņu iecēla par 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona komandieri. No 1916. gada decembra līdz 1917. gada janvārim G. Francis vadīja 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku Ziemassvētku kaujās. 21. janvārī viņu paaugstināja pulkveža pakāpē. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 1. martā iecelts par 104. kājnieku divīzijas 416. Augšdņepras kājnieku pulka komandieri,^[1] par 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītāju ieceļot apakšpulkvedi Pēteri Avenu. 1917. gada 1. jūnijā pulkvedis G. Francis atkal tika iecelts par 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka komandieri. Pēc Oktobra apvērsuma gada beigās demobilizējās.

1920. gada aprīlī iestājās Latvijas Bruņotajos spēkos ar pulkveža pakāpi, iecelts par Liepājas garnizona apģērbu pārzini. Jūlijā iecelts par Armijas saimniecības pārvaldes (vēlākās Kara saimniecības pārvaldes) priekšnieku. 1924. gada novembrī atcelts no amata, pēc tam dienēja Galvenās intendantūras pārvaldē. 1928. gada janvārī atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Pēc atvaļināšanas dzīvoja Rīgā.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada februārī ar sievu pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Turpmākais liktenis nav zināms.^[2]

Apbalvojumi

Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
Sv. Annas ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira,
Francijas Kara krusts.

Atsauces

↑ «416-й пехотный Верхне-Днепровский полк». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 1. jūlijā.
↑ «Jānis Melderis. Latviešu virsnieku reģistrs (1915. – 1945. gadi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 2. jūlijā.

Literatūra

Jēkabsons Ē un Ščerbinskis V. Latvijas Armijas augstākie virsnieki. LVVA biogrāfiska vārdnīca. Rīga: izdevniecība Nordik, 1998.
Gunārs Kramiņš. Latviešu karavīrs vēsturiskā skatījumā – Latvijas armijas virsnieki 1919. gada jūlijs – 1940. gada jūnijs. Latviešu virsnieku apvienība,. Izdevniecība «Aplis», 2013.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. Rīga: Preses nams, 1999.

[1] «416-й пехотный Верхне-Днепровский полк». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 1. jūlijā.

[2] «Jānis Melderis. Latviešu virsnieku reģistrs (1915. – 1945. gadi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 2. jūlijā.

[1]

[2]