Hēroda Atika villa
| Hēroda Atika villa | |
|---|---|
| Έπαυλη του Ηρώδη του Αττικού | |
 Hēroda Atika villas drupas | |
  Hēroda Atika villa | |
| Atrašanās vieta |
 Arkādija, Grieķija |
| Koordinātas | 37°24′58″N 22°41′08″E / 37.41611°N 22.68556°EKoordinātas: 37°24′58″N 22°41′08″E / 37.41611°N 22.68556°E |
| Veids | Villa |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu, romiešu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Arheoloģiskais parks |
Hēroda Atika villa (grieķu: Έπαυλη του Ηρώδη του Αττικού) ir romiešu villa, kas atrodas Grieķijā, Ziemeļkinurijā, netālu Tanosas upes. Tuvākā pilsēta ir Doliana uz ziemeļiem pāri upei un nedaudz tālāk austrumu virzienā esoša Astrosa. Tā tika uzcelta 2. gadsimtā senās pilsētas Evas vietā. Netālu no villas atrodas Lukusa viduslaiku klosteris. Hēroda Atika villa ir nozīmīgākais Kinurijas arheoloģiskais piemineklis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hēroda Atika villa tika uzcelta 2. gadsimtā un tās celtniecībā tika izmantots vietējais Dolianas marmors. Pirms tam šajā vietā atradās sengrieķu pilsētiņa Eva, kas pazīstama ar karotāja Asklepiāda svētnīcu. Vēlāk romiešu senators Tiberijs Klaudijs Atiks Hērods šajā vietā uzcēla villu, bet viņa dēls, pazīstams orators, filozofs un politiķis Hērods Atiks, kas šeit bija izaudzis, izremontēja to un paplašināja, papildinot ar akveduktu, termām, statujām, mozaīkām u.t.t.[1]
Izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi to atklāja 1809. gadā angļu ceļotājs Viljams Martins Liks, bet 20 gadsimta sākumā arheologs, profesors Konstantinos Romaijos identificēja to kā pazīstamā politiķa un sofista Hēroda Atika savrupnamu. Arheoloģiskos izrakumus 1978. gadā uzsāka Džordžs Šteinhauers un Panajotis Faklariss. No 1984 līdz 1987 gadam un 1989. gadā izrakumus turpināja Alkmini Sturidi. 1990. gados tika turpināti glābšanas izrakumi Teodora Spiropulosa vadībā.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hēroda villa sastāv no galvenā iekšējā pagalma (iekšējais pagalms) un "lielās upes" (kas atdarina Adriana villas būves Tivoli), galerijām un koridoriem virs 1000 m² platībā, kurus rotā unikālas mozaīku kompozīcijas. Ziemeļu daļā tika uzcelta Hēroda Atika pils, bet dienvidu daļā atklāts termu komplekss, monumentāls mauzolejs jeb heroons par godu Antinojam, kura milzīga izmēra statuja tika atrasta 1991. gadā.
1995. gadā šeit tika atklāti grieķiskās kompozīcijas: Menelajs ar Patroklu un Ahillejs ar Pentesileju. Vēl viens oriģināls šedevrs ir slavenā nereīda Ksantosa, 5. gadsimta pr.Kr. darbs. Izsmalcinātas skulptūras ir arī Satīra statuja, Kibeles reljefs ar tās apmeklētājiem, reljefi ar mūzām, ar Apollonu un liels daudzums citu Hēroda laika skulptūru un portretu.
Uz platformas, kas sedza villas rietumu malu, bija izvietota vērtīga gleznainu Romas imperatoru, filozofu un oratoru krūšutēlu galerija. Visas šīs skulptūras mūsdienās ir viena no lielākajām 2. gadsimta skulptūru kolekcijām pasaulē. Villas dienvidu malu izdaiļoja divpadsmit Hērakla varoņdarbi. Daudzi šīs villas eksponāti atrodas Astrosas arheoloģiskajā muzejā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Villa and the Monastery in Loukou.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 17. aprīlī.