Hahuta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hahuta
Hahut
Hahut 110804.jpg
Hahuta (Svalbāra)
Hahuta
Hahuta
Valsts piederība Karogs: Polija Polija
Koordinātas: 78°40′34″N 11°49′38″E / 78.67611°N 11.82722°E / 78.67611; 11.82722Koordinātas: 78°40′34″N 11°49′38″E / 78.67611°N 11.82722°E / 78.67611; 11.82722
Novietojums Špicbergena
Stacijas tips vasaras
Atvērta 1975. g.
Pieder Nikolaja Kopernika universitāte
Personāls ziemā 3-15
Augstums v.j.l. 1 m
Laika zona CET
Mājaslapa https://www.home.umk.pl

Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija Špicbergenā (poļu: Stacja Polarna Uniwersytetu Mikołaja Kopernika na Spitsbergenie), dažkārt arī Hahuta (Hahut) vai pēc abreviētā universitātes nosaukuma UMK, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras arhipelāga lielākās salas Špicbergenas rietumos Forlanndunneta šauruma austrumu krastā Kaffieiras līdzenuma ziemeļu malā. Stacija pieder Toruņas Nikolaja Kopernika universitātei.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glacioloģiskos pētījumus Kaffieiras līdzenumā jau 1938. gadā veica poļu zinātniskā ekspedīcija Ludvika Savicka (Ludwik Sawicki) vadībā. Pētījumus Oskara II Zemē vēlāk turpināja citi zinātnieki, kā rezultātā Toruņas Nikolaja Kopernika universitātes ģeogrāfu grupa nolēma rīkot ekspedīciju uz Špicbergenu. Ekspedīciju vadīja Polijas Zinātņu akadēmijas profesors Jans Šupričiņskis (Jan Szupryczyński) un tās nodrošināšanai tika izbūvēta stacijas ēka. 1995. gadā sākās jauns vasaras ekspedīciju cikls.

Kopā ekspedīcijās uz Hahutu piedalījušies vairāk kā 300 cilvēku. Lai arī staciju pārsvarā izmanto vasaras periodā, tā ir aprīkota arī vissezonas darbam vienlaicīgi līdz 15 cilvēkiem. Stacijas kopējā platība ir ap 100 m², tajā ir dzīvojamās un guļamtelpas, laboratorijas, darbnīcas, noliktavas, garāža, elektroģeneratori. Stacijas aprīkojumā ir meteostacija (novērojumi tiek veikti kopš 1975. gada), limnogrāfs, ledus urbji, dažādi ūdens un grunts mērinstrumenti.

Polārstaciju kā bāzes nometni izmanto arī Latvijas zinātnieki.[3]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenās izpētes jomas ir glacioloģija, glaciālā ģeomorfoloģija, mūžīgā sasaluma izpēte, kā arī meteoroloģija, klimatoloģija un botānika.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]