Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija
| Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija | |
|---|---|
| Stacja Polarna Uniwersytetu Mikołaja Kopernika | |
 | |
  Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija |
|
| Valsts piederība |  Polija
|
| Koordinātas: | 78°40′34″N 11°49′38″E / 78.67611°N 11.82722°EKoordinātas: 78°40′34″N 11°49′38″E / 78.67611°N 11.82722°E |
| Novietojums | Špicbergena |
| Stacijas tips | vasaras |
| Atvērta | 1975. g. |
| Pieder | Nikolaja Kopernika universitāte |
| Personāls ziemā | 3-15 |
| Augstums v.j.l. | 1 m |
| Laika zona | CET |
| Mājaslapa | https://www.home.umk.pl |
 Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija Vikikrātuvē
| |
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija Špicbergenā (poļu: Stacja Polarna Uniwersytetu Mikołaja Kopernika na Spitsbergenie), dažkārt arī Hahuta (Hahut) vai pēc abreviētā universitātes nosaukuma UMK, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras arhipelāga lielākās salas Špicbergenas rietumos Forlanndunneta šauruma austrumu krastā Kaffieiras līdzenuma ziemeļu malā. Stacija pieder Toruņas Nikolaja Kopernika universitātei.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glacioloģiskos pētījumus Kaffieiras līdzenumā jau 1938. gadā veica poļu zinātniskā ekspedīcija Ludvika Savicka (Ludwik Sawicki) vadībā. Pētījumus Oskara II Zemē vēlāk turpināja citi zinātnieki, kā rezultātā Toruņas Nikolaja Kopernika universitātes ģeogrāfu grupa nolēma rīkot ekspedīciju uz Špicbergenu. Ekspedīciju vadīja Polijas Zinātņu akadēmijas profesors Jans Šupričiņskis (Jan Szupryczyński) un tās nodrošināšanai tika izbūvēta stacijas ēka. 1995. gadā sākās jauns vasaras ekspedīciju cikls.
Kopā ekspedīcijās uz Hahutu piedalījušies vairāk kā 300 cilvēku. Lai arī staciju pārsvarā izmanto vasaras periodā, tā ir aprīkota arī vissezonas darbam vienlaicīgi līdz 15 cilvēkiem. Stacijas kopējā platība ir ap 100 m², tajā ir dzīvojamās un guļamtelpas, laboratorijas, darbnīcas, noliktavas, garāža, elektroģeneratori. Stacijas aprīkojumā ir meteostacija (novērojumi tiek veikti kopš 1975. gada), limnogrāfs, ledus urbji, dažādi ūdens un grunts mērinstrumenti.
Polārstaciju kā bāzes nometni izmanto arī Latvijas zinātnieki.[3]
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenās izpētes jomas ir glacioloģija, glaciālā ģeomorfoloģija, mūžīgā sasaluma izpēte, kā arī meteoroloģija, klimatoloģija un botānika.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Strona główna Stacji Polarnej UMK na Spitsbergenie
- ↑ Komitet Badań Polarnych. Polskie Stacje Polarne
- ↑ «Institūta „BIOR” pētnieks piedalīsies polārajā ekspedīcijā uz Svalbāru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 7. augustā.
- ↑ Research
| ||||||||||