Divdesmit divu gadu vecumā sācis strādāt par tiesas izmeklētāju Šteinmarkas rajonā. Nostrādājot 20 gadus, Gross sācis apcerēt ideju par patstāvīgas zinātnes — kriminālistikas — nepieciešamību. Uzskatījis, ka bez tās nav iespējama konsekventa noziegumu izmeklēšana. Aizrautīgi pētot visu pieejamo literatūru, nonācis pie secinājuma, ka neeksistē tāds tehnisks un zinātnisks sasniegums, kuru nevarētu izmantot noziegumu izmeklēšanai. Pirmām kārtām Gross pētīja fizikas, ķīmijas, fotomākslas, mikroskopu zinātnes, botānikas un zooloģijas iespējas. Pētījumu un praktiska pielietojuma mēģinājumu rezultātā Grosam izdevās formulēt vairākus teorētiskus pieņēmumus, kas tika apvienoti kopējā nosaukumā "kriminālistikas sistēma". 1892. gadā tika izdots Hansa Grosa pirmais apcerējums Rokasgrāmata tiesu izmeklētājiem, kopējās un žandarmu policijas ierēdņiem. 1898. gadā šī grāmata tika izdota vēlreiz ar nosaukumu Rokasgrāmata tiesu izmeklētājiem kā kriminālistikas sistēma. Latviski šī grāmata nav tulkota.
Hanss Gross nodibināja arī pirmo kriminālistikas muzeju pasaulē. Tas atrodas Grācā.
Sergij Neshurbida: Hans Gross an der Franz-Josephs-Universitat Czernowitz (1899-1902): Leben Arbeit und wissenschaftliche Tatigkeit. In: Christian Bachhiesl, Sonja Bachhiesl, Johann Leitner (Hg.). Kriminologische Entwicklungslinien: Eine interdisziplinare Synopsis. LIT Verlag, S. 97-116.