Kseriasa
| Kseriasa | |
|---|---|
| grieķu: Ξερίας | |
.JPG) | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Ktenijas kalns 37°35′40″N 22°30′24″E / 37.59444°N 22.50667°E |
| Ieteka | Inahosa 37°36′51″N 22°44′23″E / 37.61417°N 22.73972°EKoordinātas: 37°36′51″N 22°44′23″E / 37.61417°N 22.73972°E |
| Caurteces valstis |  Grieķija
|
Kseriasa (grieķu: Ξερίας, no ξερός — ‘sauss’) ir izžūstoša upe Argolīdā, Grieķijā. Senatnē tās nosaukums bija Haradrosa (Χάραδρος)[1], kas tiek izmantots arī mūsdienās, kaut arī upes sarunvalodas nosaukums ir izplatītāks un tiek izmantots mūsdienu kartēs. To nevajadzētu jaukt ar Haradrosu Ahajā, bet mūsdienu nosaukumu nevajadzētu jaukt ar Kseriasu Tesālijā, vai arī ar Kseriasas upi, kas tek caur Korintu (kas zināma arī kā Leukona). Ar savu seno nosaukumu upe ir aprakstīta Pausānija "Grieķijas aprakstā" (2.25.2).
Ģeogrāfija un hidroloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kseriasas izteka atrodas Parnona kalnu masīvā, Ktenijas kalnā, Arkādijā, un tā tek uz austrumiem Argosas virzienā, kur veido pilsētas ziemeļu robežu, bet pēc tam pagriežas uz dienvidiem un apliec pilsētas austrumu daļu, lai atkal pagrieztos uz austrumiem. Vasarā tā parasti ir sausa, kaut arī negaisa laikā var veidoties pēkšņi plūdi. Upe ietek Inahosā austrumos no Argosas.
Kseriasas dabiskā notece tika mākslīgi izmainīta, izveidojot sūkņu stacijas, ūdens savākšanas rezervuārus, lai kontrolētu sezonālos plūdus, uzlabotu sanitāro situāciju un nodrošinātu vienmērīgāku ūdensapgādi lauksaimniecībai u.c. iedzīvotāju vajadzībām. Periodiskie lietavu plūdi šajā rajonā noveda pie tiltu balstu izskalošanas, izpostot tiltus, ceļus u.c. infrastruktūru un īpašumus Argosas apkārtnē. Periodā no 1967. līdz 1997. gadam lieli plūdi izcēlās 8 reizes, un arī 2014-2015. gados problēmas ar plūdiem ir saglabājušās.
Bez to daži zinātnieki uzskata, ka purvaino mitrāju nosusināšana pie Kseriasas ietekas, lai cīnītos pret odu un malārijas izplatīšanos, paradoksālā veidā palielināja ūdens izlietošanu ziemā, jo mikroklimata izmaiņas, likvidējot pārpurvotās platības, palielināja salnu biežumu uz vietējo fermeru audzētajiem citrusaugiem, un tie neitralizē sanu veidošanos ar ūdens smidzināšanu. Un arī agronomi ir uztraukti par to, ka, palielināta atkarība no gruntsūdeņiem ziemā, neļauj pazemes ūdens horizontiem papildināties un var novest pie ūdens horizontu izsīkšanas.
Militārā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sava stratēģiskā stāvokļa dēļ, veidojot grāvi gar Argosas robežu, upe kļuva par svarīgu kauju vietu gan antīkajos laikos, gan jaunākajos laikos.
Antīkais laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senos laikos ceļš gāja no Deirasa vārtiem pilsētas ziemeļu pusē uz Mantineju, un Aresa un Afrodītes templis atradās šī ceļa malā aiz pilsētas mūriem, bet dienvidos no upes. Argosas armijas virsnieki bija spiesti atskaitīties par savu uzvedību šeit, pirms atgriešanās pilsētā, bet templī notika upurēšana un reliģiskās ceremonijas, kas saistītas ar šiem karavīriem.
235. gadā pr.Kr. Haradrosa bija kaujas vieta starp Sikionas Arata armiju, kas bija dzimis Argosā un tiecās atbrīvot pilsētu, un maķedoniešu atbalstīto argosiešu tirānu Argosas Aristipu. Kauja beidzās neizšķirti: Arats tika ievainots un atkāpās atpakaļ uz savu nocietināto apmetni vienā flangā, kad tajā pat laikā viņa armijas otrs flangs sakāva Aristipa spēkus un atspieda tos pie upes. Arats vienojās atvirzīt savu karaspēku uz ziemeļiem. Vēlāk Aristips kritīs kaujā pie Kleonām.
Jaunākie laiki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1821. gada 25. aprīlī Kseriasa kļuva kaujas vieta par kontroli pār Argosu starp grieķu spēkiem un turkiem, kurus vadīja Mustafa, turku gubernatora Moreja Huridpašas vietnieks (kehja bejs), gubernatora prombūtnes laikā. Mustafas armija iekļāva sevī arī Turcijas sabiedroto kontingentu, kas sastāvēja no Elmeza Agi komandētajiem čamas albāņiem. Grieķus pilsētā vadīja triumvirāts, kuru veidoja Paparsenis Krestasa, Demitrioss Corkis un Joannis Jannozasa, admirāļa Laskarinas Bubulinas vecākais dēls. Jannozass gāja bojā kopā ar 700 citiem grieķiem, ieskaitot civilos iedzīvotājus, un, pēc vietējām ziņām, turki sagūstīja daudzas sievietes un meitenes, un pārdeva verdzībā. Daudzi gāja bojā no turku artilērijas uguns pāri Kseriasai.
Pēc kaujas turku spēki virzījās uz Naupliju, bet pēc tam nostiprināja turku garnizonu Tripolē, kuru bija aplenkuši grieķi. Neskatoties uz savu pārspēku un Nauplijas un Argosas ieņemšanu, turki nevarēja vai negribēja ieņemt šo pilsētu citadeles, iespējams, paklausot Mustafas pavēlei pasteigties palīgā Tripolei. Bet varbūt tiem bija problēmas ar ieročiem, kas bija derīgi kājnieku operācijām, bet nederēja jaudīgu venēciešu celto mūra nocietinājumu sagraušanai. Turki atveda līdzi trīsdesmit lielgabalus un apmācīja artilēristus, taču artilērija, domājams, bija nekvalitatīva, un uz Tripoles aplenkuma beigām darba kartībā bija palikuši tikai septiņi lielgabali.