Haralds Jūliuss Bose

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Haralds Jūliuss Bose
Haralds Jūliuss Bose.jpg
Dzimis 1812. gada 28. septembrī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1894. gada 10. martā (81 gada vecumā)
Drēzdene, Vācijas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Slavenākie darbi Rīgas biržas ēka
Atbalstītāji Gustavs Mollers

Haralds Jūliuss fon Bose (vācu: Harald Julius von Bosse; 1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā,[1] pēc citiem datiem Līvburgā pie Pēterburgas 1812. gadā portretista Ernesta Gothilfa Boses (1785–1862) un viņa sievas Vilhelmīnes Sofijas ģimenē. Viņa tēva pusbrālis bija Ēveles draudzes mācītājs Antons Georgs Bose (1792–1860).[2]

Mācījās Drēzdenes un Darmšates būvskolās. 1831. gadā ieradās Pēterburgā un sāka strādāt par rasētāju A. Brilova arhitektu birojā. 1832. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija viņām piešķīra brīvmākslinieka diplomu, 1839. gadā akadēmiķa nosaukumu, no 1854. gada viņš bija Mākslas akadēmijas profesors. 1854. gadā kļuva par galma padomnieku, no 1858. gada bija Krievijas impērijas ķeizara galma arhitekts. 1865. gadā ķeizars Aleksandrs II viņu iecēla dižciltīgo kārtā. Arī Rīgā Bose vēlējās celt daudz un iespaidīgi, tomēr ne visos konkursos uzvarēja un ne visus pasūtījumus saņēma. Piemēram, Bose bija izstrādājis projektu Rīgas pils paplašināšanai un variantus vācu teātra būvniecībai. Vienā no variantiem pat teātris un birža bija apvienoti zem viena jumta.[3] 1863. gadā atvaļināts slimības dēļ, pārcēlās uz Drēzdeni.

Miris 1894. gada 10. martā Drēzdenē, apglabāts Trīsvienības kapos.

Nozīmīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Т. Е. Тыжненко. Новаторство архитектурного творчества Г. Э. Боссе, в сб.: Памятники культуры: Новые открытия, Ежегодник 1989, М, 1990.
  2. Ēveles draudzes mācītāja A. G. Boses unikālā draudzes locekļu zīmējumu kolekcija Anda Buševica, Santa Lauga lr1.lsm.lv 2018. gada 3. janvārī
  3. redzet.lv