Rīgas birža (mākslas muzejs)
| Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA | |
|---|---|
.JPG) Mākslas muzejs Rīgas Birža | |
  Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA | |
| Atrašanās vieta |
 Doma laukums 6, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′00″N 24°06′18″E / 56.95000°N 24.10500°EKoordinātas: 56°57′00″N 24°06′18″E / 56.95000°N 24.10500°E |
| Mājaslapa |
www |
Rīgas Birža ir mākslas muzejs Doma laukumā 6 Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Līdz 2010. gadam tā nosaukums bija Ārzemju mākslas muzejs.
Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas: Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Pirmajā stāvā atrodas izstāžu zāle ar mainīgu ekspozīciju.[1]
Muzeja kolekcijā atrodas vienīgā Latvijas muzeju kolekcijā esošā seno ēģiptiešu mūmija.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Muzeja senākie eksponāti nākuši no 18. un 19. gadsimta Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru privātkolekcijām, no bijušā Kurzemes provinces muzeja un Latvijas Universitātes muzeja kolekcijām.
1905. gadā daļa no šīm kolekcijām nokļuva Rīgas pilsētas mākslas muzejā, bet daļa 1920. gadā dibinātajā Valsts mākslas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara ārzemju mākslas kolekcijas apvienoja Latvijas PSR Valsts Vakareiropas mākslas muzejā, vēlāk Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā, kas vairāk nekā deviņdesmit gadus atradās Rīgas pilī.
Ēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muzeja ēka celta no 1852. līdz 1855. gadam kā 1816. gadā dibinātās Rīgas Biržas nams pēc arhitekta Haralda Jūliusa Boses (1812—1894) projekta Venēcijas renesanses palaco stilā, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Fasādē attēloja antīkos dievus: tirdzniecības simbolu Merkuriju, kuģniecības aizstāvi Tritonu, lopkopju dievību Pānu, pārpilnības dievieti Pomonu, Zemes māti — Terru ar liniem un zemkopju dievu Saturnu. Katru dievību fasādē atkārtoja trīskārt.[1] Interjerā daudz lietots zeltījums, zaļais Skotijas granīts un mākslīgais marmors, īpaši grezna bija Venēcijas zāle. Ēkas celšanai tika nojauktas sešas dzīvojamās mājas.[1] Rīgas biržu likvidēja pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.[3]
Pēc kara ēku atdeva sīkiem kantoriem, bet vēlāk zinātniskam institūtam. 1976.-1979. gadā restaurācijas laikā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā izdega ceturtais stāvs un cieta pārējais interjers.[1] Ēkas atjaunošana sākotnējā izskatā notika pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pēc restaurācijas beigām 2011. gadā ēkā izvietoja bijušā Ārzemju (Aizrobežu) mākslas muzeja ekspozīcijas.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Rekonstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā rekonstruētais muzejs saņēma Eiropas Muzeju foruma īpašo balvu, ierindojoties astoņu pēdējo gadu laikā jaunatklāto Eiropas veiksmīgāko muzeju kategorijā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
- Arsenāls (izstāžu zāle)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 109–111. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ «Vienīgā Latvijas mūmija nonāks Rīgas biržā». nra.lv. 2011-11-7. Skatīts: 2025-02-08.
- ↑ Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 615. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas birža.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |