Hartmaņa grīslis

Vikipēdijas lapa
Hartmaņa grīslis
Carex hartmanii (Cajander)
Hartmaņa grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaHartmaņa grīslis (Carex hartmanii)
Hartmaņa grīslis Vikikrātuvē

Hartmaņa grīslis (latīņu: Carex hartmanii) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas centrālajā un austrumu daļā, kā arī Rietumāzijā. Latvijā Hartmaņa grīslis ir sastopams visā valsts teritorijā, purvainās un aizaugošās pļavās, mežmalās.

Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hartmaņa grīslis ir daudzgadīgs, 30-70 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītis ir ar īsu knābīti.

Augs veido skraju ceru. Stublājs ir spēcīgs, stāvs, stingrs un trīsšķautņains. Lapas ir 0,2-0,3 cm šauras, ar izcilnu vidusdzīslu, un tās ir īsākas nekā stublājs. Piezemes lapu makstis ir sarkanbrūnas, šķeldrainas. Galotnes vārpiņas augšdaļā sievišķie ziedi, apakšdaļā vīrišķie ziedi, bet zemākās vārpiņas visas ir ar sievišķajiem ziediem. Ziedkopā ir 3-5 diezgan tuvas vārpiņas. Apakšējās vārpiņas seglapa ziedkopas garumā vai īsāka. Vārpiņas ir cilindriskas, 1,5-4 cm garas un 0,4-0,7 cm platas. Augļa pūslītis ir brūns vai dzeltenzaļš, olveidīgs, gluds, tā knābītis ir īss un šaurs. Pūslīša segplēksne ir brūna, akotaini nosmailota, ar zaļganu joslu vidū, apmēram vienāda garuma ar pūslīti. Zied maija beigās, jūnijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Hartmaņa grīslis - Carex hartmanii Cajander - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-14.