Heinrihs fon Mirbahs

Heinrihs Ernsts Johans Kārlis fon Mirbahs; Heinrich Ernst Johann Karl von Mirbach
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882)
Personīgā informācija
Dzimis	1763. gadā ;
Miris	1819. gada 27. februārī ; Laukzeme (Laukžemė)
Tautība	vācbaltietis
Vecāki	Kārlis Heinrihs fon Mirbahs un Šarlote Vilhelmīne Henrieta fon Totlebena
Dzīvesbiedre	Anna Dorisa cum Berge
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālleitnants
Valsts	Polijas—Lietuvas ūnija; Prūsija
Struktūra	Polijas—Lietuvas ūnijas, Prūsijas armija
Kaujas darbība	Koscjuško sacelšanās, Prāgas aizstāvēšana
Cits darbs	Brīvmūrnieks, Klaipēdas ložas Memphis dalībnieks

Heinrihs Ernsts Jans Kārlis fon Mirbahs (vācu: Heinrich Ernst Johann Karl von Mirbach; dzimis 1763. gadā, miris 1819. gada 27. februārī Laukzemē (Laukžemė) bija vācbaltiešu ģenerālleitnants, Kurzemes sacelšanās dalībnieks.

Heinrihs Mirbahs izcēlās ne tikai kā militārais vadītājs, bet arī kā reformu veicinātājs, piešķirot brīvību zemniekiem.^[1]^[2]

Dzīvesgājums

Dzimis 1763. gadā Kārļa Heinriha fon Mirbaha un viņa sievas Šarlotes Vilhelmīnes Henrietas, dzimušas Totlēbenas, ģenerāļa Gotloba Kurta Heinriha fon Tottlebena meitas, ģimenē. Jaunībā dienēja Prūsijas armijā, kur bija vēlākā feldmaršala Vičarda Joahima Heinriha fon Mēlendora (vācu: Wichard Joachim Heinrich von Möllendorf) adjutants. 1794. gadā, kad sākās Tadeuša Kosciuškas sacelšanās, viņš kā Palangas stārasts pievienojās ģenerāļa A. Vojtkēviča vienībai un ieņēma Liepāju. Par saviem līdzekļiem iegādājās ieročus sacelšanās dalībniekiem Kurzemē, vienlaikus pasludinot hercogistes sacelšanos un brīvību zemniekiem. No Tadeuša Kosciuško viņš saņēma ģenerālleitnanta pakāpi un piedalījās Varšavas priekšpilsētas Prāgas aizstāvēšanā pret Suvorova armiju. Pēc sacelšanās apspiešanas viņu arestēja un izsūtīja uz Sibīriju.

Pēc ķeizara Pāvila apžēlošanas Heinrihs fon Mirbahs atgriezās Lietuvā. 1812. gada kara laikā viņš mēģināja organizēt Telšu apriņķa bruņotās vienības, lai atbalstītu Napoleona karagājienu uz Maskavu. Tomēr viņa centieni neguva panākumus, un pēc Napoleona krišanas Henriks vairs politikā aktīvi nepiedalījās.

Brīvmūrnieks

Heinrihs fon Mirbahs bija aktīvs brīvmūrnieks un Klaipēdas ložas Memphis dalībnieks. Brīvmūrnieki centās veicināt izglītību, sabiedrības morālo attīstību un humānismu. Klaipēdā loža bija viens no centriem, kur pulcējās intelektuāļi un sabiedriskie darbinieki.

Atsauces

↑ Davies, N. God's Playground: A History of Poland. Vol. 2. Oxford University Press. 2005.
↑ Lukowski, J. The Partitions of Poland 1772, 1793, 1795. Addison Wesley Longman Limited. 1999.

Literatūra

H.P. Kosk — Generalicja polska, t. 2, Wyd. Oficyna Wydawnicza „Ajaks”, Pruszków 2001, ISBN 83-87103-81-0.

[1] Davies, N. God's Playground: A History of Poland. Vol. 2. Oxford University Press. 2005.

[2] Lukowski, J. The Partitions of Poland 1772, 1793, 1795. Addison Wesley Longman Limited. 1999.

[1]

[2]