Jānis Zābers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Zābers
Janis Zabers.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1935. gada 11. augustā
Valsts karogs: Latvija Meirānu pagasts, Latvija
Miris 1973. gada 25. martā (37 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri opera
Nodarbošanās dziedātājs
Darbības gadi 1959—1970

Jānis Zābers (dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris 1973. gada 25. martā Rīgā) bija latviešu operdziedātājs[1].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un pusaudža gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zābera vecāki bija zemkopji. Tēvs bija pirmais, kurš iepazīstināja zēnu ar mūziku, jo spēlēja vijoli un mācīja to arī dēlam. Jānis mācījās Meirānu pamatskolā, kur jau dziedāja solo un spēlēja duetus. 1953. gadā Jānis sāka mācīties Lubānas vidusskolā, kur dziedāšanas skolotāja Tetere mudināja tālāk izkopt balsi.[2] 1954. gadā J. Zāberu uzņēma Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. 1957. gadā viņš iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, kur mācījies pie A. Viļumaņa.

Profesionālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debija uz lielās skatuves bija Nerabots R. Štrausa operā Salome, kam sekoja Fausts Š. Guno Faustā, Gatiņš F. Tomsones Pūt, Vējiņi, Vladimirs A. Borodina Kņazā Igorā, Bazilio V.A. Mocarta Figaro kāzas, Anatolijs A. Dzeržinska Cilvēka līmenī, Kavaradosi Dž. Pučīnī Toskā, Antiņš A. Žilinska Zelta Zirgā un citi. [3]

1962. gada rudenī J. Zābers kā aspirants devās uz Romas konservatoriju pie profesora Dž. Favareto, kur mācījās 5 mēnešus. Uzturoties Itālijā, viņš kļuva par operas teātra La Scala praktikantu un Dž. Barras audzēkni.[4] 1963. gadā Jānis Zābers atgriezās Rīgā, bet vēlreiz brauca uz Milānu 1964. gada pavasarī. Antiņa lomu operā Zelta zirgs Zābers izpildīja 1965. gadā, sniedza arī atklātus koncertus, uzstājās radiopārraidēs un piedalījās kā solists Latvijas PSR delegācijas sastāvā Monreālā. Uzstājies arī vairākos bijušo PSRS republiku operteātros.

Kas mūs pārsteidz, ir tīrā un mirdzošā liriskā tenora (spinto) balss, plūstoša bez piepūles, brīvi un ar skaidru dikciju. Dziedājuma stils ir izteikti itālisks, bet bez raudulīgiem pārspīlējumiem un intonatīvas netīrības. Reizēm J.Zābera dziedājums atgādina jaunā Džuzepes di Stefano balsi, – vai tā nav vislabākā rekomendācija! Dziedātājs ir pilnīgi gatavs pārvarēt iedziedāto āriju visdažādākās muzikālās grūtības un izpilda tās apbrīnojami. Ja nebūtu šīs plates, mēs nekad nebūtu uzzinājuši, ka šāds lieliski apdāvināts mākslinieks vispār dzīvojis.

Stereo Review (14.01.1974)[5]

...Atcerējos, kā gājām uz viņa koncertiem, operu. Kad viņš pirmo reizi atbrauca no Itālijas, Universitātes aulā rīkoja koncertu. Biju stāvoklī, gaidīju jaunāko meitu, cilvēku bija stāvgrūdām, sēdēju uz trepītēm balkonā. Koncerts bija grandiozs. Kā viņš dziedāja itāliešu dziesmas! Arī dziesmu "Mātei" tik aizkustinoši, un viņa mamma turpat priekšā sēdēja. Pēc koncerta neviens negāja projām. Cilvēki stāvēja abpus Raiņa bulvārim. Es biju otrā pusē un redzēju, kā pa universitātes durvīm cilvēki sajūsmā Jāni Zāberu iznes uz rokām.

— Līvija Kazaine[6]

J.Zābers ir viens no maniem elkiem latviešu mūzikā.

— J. Kurševs[7]

Veselības problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"No 1963. gada slimniekam bijusi intensīva darba slodze. Slimojot ar gripu, strādājis un ārstējies mājas apstākļos. 1970. gadā maijā viesizrādēs Somijā augsta temperatūra un pneimonija. Oktobrī atklātas halucinācijas – spoža gaisma acīs, bijis grūti uzstāties televīzijā, decembrī gatavojies izrādei un sajutis galvas sāpes, nepatīkamu sajūtu acīs. Izmeklēts Ļeņingradas neiroloģiskajā klīnikā." - tā Līvija Kazaine, bijusī Jaunķemeru sanatorijas neiroloģijas nodaļas vadītāja. Par atklāto audzēju galvā un operāciju :"Audzējs bijis labdabīgs, bet atradies dziļi smadzenēs. Dakteris Bieziņš teica, ka lobījuši audzēju ārā, cik tik varējuši. Taču, šķiet, nav spējuši visu izņemt, jo paliek šūnas, tās strauji vairojas... Divus gadus pēc operācijas Zābers vēl nodzīvoja."[6]

1973. g. 25. martā miris no smadzeņu audzēja.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā J. Zāberam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gadā J. Zābera dzimtajās mājās Madonas rajona Indrānu ciema "Vecajā ceplī" pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docenta Sigizmunda Timšāna, operas solista Maigura Andermaņa un dziedātāja Māra Lukaiža iniciatīvas tika iekārtots Zābera memoriālais muzejs.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000329.htm Archived 2010. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē., Foto
  2. ↑ Kusas pamatskolas arhīvs
  3. ↑ 3,0 3,1 «Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs Vecais ceplis :: "Vecais ceplis", Lubānas novads, Meirāni ciems, Indrānu pagasts :: Vietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 31. martā.
  4. ↑ http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/izskanes-izcila-tenora-jana-zabera-pieminai-veltits-koncerts.d?id=35147126[novecojusi saite], Izskanēs izcilā tenora Jāņa Zābera piemiņai veltīts koncerts
  5. ↑ http://gramata24.lv Archived 2020. gada 16. jūnijā, Wayback Machine vietnē., Pusvārdā. Jānis Zābers
  6. ↑ 6,0 6,1 http://www.spoki.lv/slavenibas/Labakais-latviesu-dziedatajs-/239549 Archived 2010. gada 7. decembrī, Wayback Machine vietnē., Labākais latviešu dziedātājs (tenors) Jānis Zābers
  7. ↑ Sāk kā bass, turpina kā Jānis Zābers

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Zābers&oldid=3630888"