Pāriet uz saturu

Hermanis Treijs

Vikipēdijas lapa
Johans Hermanis Treijs
Johannes Hermann Trey
1829. gadā
1829. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1794. gada 27. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1849. gada 21. janvārī (54 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa
Tautība vācbaltietis
Vecāki tēvs Johans Bruno Treijs (1750-1803), māte Helēna, dzimusi Meijere (1761-1808)
Dzīvesbiedre Marianna, dzimusi fon Fromholde (1799-1865)
Bērni Ditmars Fromholds-Treijs (1827-1873), Johaness Fromholds-Treijs; Ditmars Kārlis Fromholds Fromholds-Treijs; Jozefs Fromholds-Treijs; Valters Fromholds-Treijs u.c.
Literārā darbība
Valoda latviešu

Johans Hermanis Treijs (1794–1849, vācu: Johannes Hermann Trey, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs. Rīgas Jāņa latviešu draudzes virsmācītājs. Avīzes "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" izdevējs (1832-1846).

Dzimis 1794. gada 27. oktobrī Rīgā muitas direktora Johana Bruno Treija un viņa sievas Helēnas, dzimušas Meijeres, ģimenē.[1] Mācījās Rīgas Domskolā (1806-1810), pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1810-1813). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1814-1816). Bija luterāņu mācītājs Biķernieku draudzē (1819), Rīgas Jāņa latviešu draudzes diakons (1819-1822), virsmācītājs (1822-1846).

1824. gadā iegādājās Liborija fon Bergmaņa bibliotēku. Piedalījās Vidzemes kalendāra sastādīšanā. Izdeva nedēļas avīzi "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832-1846), piedalījās Baltijas vēstures un senatnes biedrības dibināšanā (1834), bija Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības direktors (1844-1846). H. Treija apgādātās grāmatas un avīzi sākumā iespieda V. F. Hekera , vēlāk J. K. D. Millera spiestuve Rīgā.[2]

Laikraksta "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret latviešu pāreju pareizticībā. 1847. gadā H. Treiju uz pieciem gadiem izsūtīja no Baltijas guberņām,[3] Viņš bija spiests uzturēties Kauņā, kur viņš kalpoja luterāņu draudzē.

Miris 1849. gada 21. janvārī, viesojoties pie radiem Rīgā.

  • "Kā dieva kalpošana iekš latviešu baznīcām svētdienās un svētkos jātur" (1834),
  • rakstu krājums "Dieva vārdu mīļotājiem" (1835-1839, 3 “sējas”, katrā 10 “saujas”),
  • H. Braunšveiga "Svētu lūgšanu grāmata priekš zaldātiem" (1837, 1838),
  • A. Dēbnera "Ziņas pār sātības biedrībām" (1837, 1838),
  • "Bībeles katķisms" (1838),
  • M. Lutera "Mazais katķisms" (1838),
  • T. Vilkoksa "Dārga medus lāsīte" (1839),
  • A. Dēbnera “Svēti stāsti” (1-2, 1840),
  • G. F. Zeilera katehisms "Svētas gudrības grāmata" (1841),
  • "Kā gājis pasaulē ar kristīgu ticību" paša tulkojumā (1847).
  1. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
  2. «A. Apīnis. Raksts datubāzē „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. jūnijā.
  3. PIRMĀ RĪGAS KRISTĪGĀ AVĪZE Lilija Limane "Latvijas luterānis"