Hersonas mākslas muzejs

Vikipēdijas lapa
Hersonas mākslas muzejs
Херсонський обласний художній музей імені Олексія Шовкуненка
Hersonas mākslas muzejs
Dibināts 1978. gada 27. maijs
Atrašanās vieta Valsts karogs: Ukraina Soborna iela 34, Hersona, Ukraina
Koordinātas 46°37′47″N 32°36′34″E / 46.62972°N 32.60944°E / 46.62972; 32.60944Koordinātas: 46°37′47″N 32°36′34″E / 46.62972°N 32.60944°E / 46.62972; 32.60944
Mājaslapa artmuseum.ks.ua

Hersonas mākslas muzejs, oficiāli Hersonas apgabala Oleksija Šovkunenko mākslas muzejs (ukraiņu: Херсонський обласний художній музей імені Олексія Шовкуненка) ir mākslas muzejs Hersonā, Ukrainā.[1][2] Tas atrodas kādreizējā pilsētas domes namā Soborna ielā.[3]

Muzejs izveidots 1978. gada 27. maijā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja priekšteči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski par muzeja aizsākumu uzskata 1890. gadu, kad pēc arheologa un žurnālista Viktora Goškeviča iniciatīvas tika atklāts Arheoloģijas muzejs, kurā bija arī mākslas darbi un ikonas, galvenokārt no 17.-19. gadsimta.[4] 1907. gadā ar nosaukumu "Hersonas pilsētas senlietu un tēlotājmākslas muzejs" tas tika nodots pilsētas domei. Aktīvā mākslas dzīve pilsētā pamudināja kņazu Nikolaju Gedroicu uz iniciatīvu griezties Pēterburgā pēc atļaujas un atbalsta atsevišķa mākslas muzeja ierīkošanai, un pēc apstiprinošas atbildes un mākslas priekšmetu un grāmatu sūtījuma saņemšanas 1912. gadā tas tika atklāts šī paša muzeja pirmajā stāvā. Muzeju pārvaldīja komisija, kas iecēla vadītājus; tā, 1914. gadā par vadītāju bija iecelts Lielbritānijas vicekonsuls Viljams Karuana.[4]

1918. gadā pēc revolūcijām Krievijā muzejs sāka uzkrāt mākslas darbus, kas padomju nacionalizācijas politikas laikā bija atņemti agrākajiem saimniekiem. 1923. gadā tas atkalapvienojās ar Vēstures un arheoloģijas muzeju un strukturāli kļuva par Hersonas Pilsētas muzeja daļu.[5]

1929. gadā muzeja kolekcijā bija 350, pirms Otrā pasaules kara — ap 700 eksponātu. Muzejs atradās Hovarda (tagad — Ušakova) ielā 16. Vācu un rumāņu okupācijas laikā muzeja fondi tika izlaupīti un ievērojami cieta dokumentācija. Pēc kara no Rumānijas izdevās atgriezt daļu pazaudētā. Tomēr mākslas nodaļa Vēstures un arheoloģijas muzejā netika atjaunota līdz 1966. gadam. Vēlāk, 1977. gadā pēc liela ziedojuma — Marijas Korņilovskas kolekcijas saņemšanas tika pacelts jautājums par īpaša mākslas muzeja izveidi.[5] Par jaunā muzeja ēku tika izvēlēts 1897. gadā būvētais bijušais pilsētas Domes nams.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā Hersonas mākslas muzejs tika nosaukts Hersonā dzimušā ukraiņu gleznotāja un akvarelista, PSRS tautas mākslinieka Oleksija Šovkunenko vārdā. Iemesls šim notikumam bija mākslinieka atraitnes Aleksandras 60 viņa gleznu dāvināšana muzejam. Šodien Šovkuņenko darbu kolekcija ir viena no nozīmīgākajām Ukrainā — 155 eksponāti. Starp citiem muzejā esošajiem mākslas priekšmetu autoriem ir arī latviešu gleznotājs Jānis Osis.[6]

Kopš 1987. gada muzeju desmitiem gadu vada Alina Docenko.[7]

Izlaupīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gadā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, kamēr Hersona bija okupēta, muzeju izlaupīja Krievijas karaspēks. Īsi pirms pilsētu atbrīvoja ukraiņu spēki, krievi kravas automašīnās un autobusos izveda gandrīz 15 000 mākslas darbu.[8][9] Izvešanu vadīja Krievijas nozīmētā muzeja vadītāja, bijusī kafejnīcu dziedātāja Natālija Desjatova.[10] Kolekcija tika pārvietota uz Tauridas centrālo muzeju Simferopolē Krievijas okupētajā Krimā, kur muzeja direktors Andrejs Maļgins apgalvoja, ka pārvietošana veikta, lai nodrošinātu mākslas darbu drošību līdz brīdim, kad tos varēs atdot likumīgajam īpašniekam.[11] Hersonas policija uzsāka izmeklēšanu par to, jo novērtēja šo rīcību kā kara noziegumu.[8] Krievijas veikto vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu un izlaupīšanu Ukrainas kultūras ministrs nosauca par kultūras genocīdu.[12][13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «"We don't have any provinciality complexes!" | The Day newspaper».
  2. ↑ Iryna Pavlenko. «Shovkunenko Regional Art Museum, in Kherson, Captured by Russian Occupiers - Kyiv Post - Ukraine's Global Voice». Kyiv Post, 2022. gada 20. jūlijs.
  3. ↑ 3,0 3,1 «The Russian military seized the Kherson Art Museum and appointed its "director"». odessa-journal.com (en-US). 2022-07-21. Skatīts: 2023-03-01.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Херсонський обласний художній музей ім. Олексія Шовкуненка » Як все починалося» (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-01.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Херсонський обласний художній музей ім. Олексія Шовкуненка » Музей після 1917 року» (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-01.
  6. ↑ «Херсонський обласний художній музей ім. Олексія Шовкуненка » 30 кроків на шляху досконалості» (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-01.
  7. ↑ «Херсонський обласний художній музей ім. Олексія Шовкуненка » Про музейних капітанів» (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-01.
  8. ↑ 8,0 8,1 "Before Retreating From Kherson, Russian Troops Emptied One of Ukraine’s Top Museums of Nearly 15,000 Objects", artnet news, 14 November 2022
  9. ↑ «Окупанти розграбували Херсонський художній музей: виносили все, що бачили (фото)». LB.ua. Skatīts: 2023-03-01.
  10. ↑ «Російські окупанти розграбували Херсонський художній музей». Українська правда _Життя. Skatīts: 2023-03-01.
  11. ↑ James Beardsworth. «Kherson Museum Art Collection Looted Ahead of Russian Retreat». The Moscow Times, 2022. gada 10. novembris.
  12. ↑ ""It's cultural genocide": Ukraine's Culture Minister trying to salvage the country's artifacts, Euronews, 13 September 2022
  13. ↑ "The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property", Blog of the European Journal of International Law, 31 March 2022>

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hersonas_mākslas_muzejs&oldid=3946730"