Hidrohinons
| Hidrohinons | |
|---|---|
 Hidrohinona struktūrformula  Hidrohinona molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | С6Н4(ОН)2 |
| Molmasa | 110,1 g/mol |
| Blīvums | 1300 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 172 °C |
| Viršanas temperatūra | 287 °C |
Hidrohinons (para-dihidroksibenzols, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem. Hidrohinons ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
Hidrohinonam ir izomēri rezorcīns un pirokatehīns, kas atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrohinons pirmo reizi tika iegūts, pārdestilējot hinonskābi (Kavents, Peltjē).
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrohinona glikozīds - arbutīns atrodams daudzos augos, piemēram, miltenēs (Arctostaphylos) un viršos. Hidrohinons ir viena no bombardētājvaboļu sekrēta sastāvdaļām.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst, reducējot hinonu ar ūdeņradi:
Var iegūt arī no acetilēna un oglekļa oksīda, karsējot katalizatoru klātienē:
2HC≡CH + 3CO + H2O → p-HOC6H4OH + CO2
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viegli oksidējas atpakaļ par hinonu, tādēļ dzelzs(III) hlorīds hidrohinona šķīdumu nokrāso tumši zaļu, jo veidojas hinona un hidrohinona savienojums — hinhidrons.
Viegli reducē sudraba sāļus.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā hidrohinons ir labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī krāsvielu sintēzēm, kā antioksidantu un polimerizācijas inhibitoru.
| ||||||||
