Hinhidrons
| Hinhidrons | |
|---|---|
 Hinhidrona struktūrformula  Hinhidrona paraugs | |
| CAS numurs | 106-34-3 |
| Ķīmiskā formula | C6H4O2 · C6H6O2 |
| Molmasa | 218,21 g/mol |
| Blīvums | 1350 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 168 °C |
| Šķīdība ūdenī | 4 g/l pie 20 °C (disociē) |
Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums — lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela (mirdzoši kristāli).[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Hinhidronu pirmais ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers. Hinhidrons bija pirmais ķīmijas literatūrā aprakstītais molekulārais komplekss.
Iegūšana
[labot | labot pirmkodu]Hinhidrons rodas, oksidējot hidrohinonu ar dzelzs(III) hlorīdu. Reakcijā rodas 1,4-benzohinons, kas iedarbojas kā elektronakceptorais komponents uz vēl neizreaģējušo hidrohinonu. Hidrohinons lādiņa pārneses kompleksā ir elektrondonorais komponents. Šādā kompleksā to veidojošās molekulas turas kopā galvenokārt elektrostatisko pievilkšanās spēku dēļ.[2]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hinhidrons.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |