Hinhidrons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hinhidrons
Quinohydrone.png
Hinhidrona struktūrformula
(pareizāk to rakstīt nevis ar saitēm starp skābekļa un ūdeņraža atomiem, bet ar vienu bultiņu starp abiem sešlocekļu cikliem)
Sample of quinhydrone.jpg
Hinhidrona paraugs
CAS numurs 106-34-3
Ķīmiskā formula C6H4O2 · C6H6O2
Molmasa 218,21 g/mol
Blīvums 1350 kg/m3
Kušanas temperatūra 168 °C
Šķīdība ūdenī 4 g/l pie 20 °C (disociē)

Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums — lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela (mirdzoši kristāli).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinhidronu pirmais ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers. Hinhidrons bija pirmais ķīmijas literatūrā aprakstītais molekulārais komplekss.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinhidrons rodas, oksidējot hidrohinonu ar dzelzs (III) hlorīdu. Reakcijā rodas 1,4-benzohinons, kas iedarbojas kā elektronakceptorais komponents uz vēl neizreaģējušo hidrohinonu. Hidrohinons lādiņa pārneses kompleksā ir elektrondonorais komponents. Šādā kompleksā to veidojošās molekulas turas kopā galvenokārt elektrostatisko pievilkšanās spēku dēļ.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 305. lpp.
  2. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 520. lpp.