Hidrovizlas
Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Hidrovizlas veidojas hidrotermālo procesu zemas temperatūras stadijās, vulkānisko iežu un pegmatītu dēdēšanas procesā no tur klātesošajām vizlām un laukšpatiem. Dažas hidrovizlas veidojas salikto kālija alumosilikātu gelu u.c. sārmaino elementu absorbēšanas gaitā no jūras ūdens. Hidrovizlu saglabāšanās pamatnoteikums ir ar ūdeni bagāta vide.
Hidrovizlu grupas pārstāvji ir illīts, vermikulīts un glaukonīts.
Tās plaši tiek izmantotas rūpniecībā un lauksaimniecībā: keramogranīta (illīta), skaņas un siltumizolācijas materiālu, atomenerģētikas izolējošo materiālu (vermikulīts) un kālija minerālmēslu (glaukonīts) ražošanā. Latvijā hidrovizlas ir visvairāk izplatītie māla minerāli (80—100%) kembrija, devona un kvartāra nogulumos. Tie ir visu rūpniecībā izmantojamo mālu galvenā sastāvdaļa[1].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 151. lpp.