Kvartārs
2.588 – 0 miljoni gadu
|
 |
| Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā |
ap 20.8 % apjoma
(104% mūsdienu) |
| Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā |
ap 250 ppm
(1 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
| Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā |
ap 14 °C
(0 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā. Tas sākās, neogēna periodam beidzoties, pirms 2,588 ± 0,005 miljoniem gadu, un turpinās līdz pat mūsdienām. Kvartāra periodu sīkāk iedala pleistocēna un holocēna epohās. Atsevišķi zinātnieki ierosina izdalīt vēl trešo epohu - antropocēnu, kam raksturīga pastiprināta cilvēka darbības ietekme uz ekosistēmu, kā rezultātā izmirušas vairākas augu un dzīvnieku sugas, mainīts reljefs utt.
Relatīvi īsais kvartāra periods sakrīt ar jaunākā ledus laikmeta sākumu. Tā laikā notika strauja cilvēku evolūcija un migrācija uz visiem Zemes kontinentiem.
Kvartāra sistēmu iedala 2 nodalījumos un 7 stāvos:[1]
| Periods (sistēma) |
Epoha (nodalījums) |
Laikmets (stāvs) |
Intervāls |
|---|
Kvartāra periods
(2,58 — 0 Ma) |
Holocēns
(0,0117 — 0 Ma) |
| Meghālajas |
(0,0042 — 0 Ma) |
| Nortgripas |
(0,0082 — 0,0042 Ma) |
| Grenlandes |
(0,0117 — 0,0082 Ma) |
Pleistocēns
(2,58 — 0,0117 Ma) |
| Tarantas |
(0,129 — 0,0117 Ma) |
| Čibas |
(0,774 — 0,129 Ma) |
| Kalabrijas |
(1,8 — 0,774 Ma) |
| Dželas |
(2,58 — 1,8 Ma) |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kvartārs.
